Ieskandējot Jāņus, Rīgas Motormuzejs un SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” pagājušajā sestdienā un svētdienā piedāvāja retrotehnikas svētkus Gulbenes depo, kur bija aplūkojami pagājušā gadsimta piecdesmito līdz septiņdesmito gadu spēkrati. Svētkos piedalījās seno automobiļu cienītāji no Somijas un Igaunijas.
Interesenti par spīti lietum aplūkoja senos spēkratus, izvaicāja viņu īpašniekus, apmeklēja depo tehniskās garāžas, uz brīdi iejutās lokomotīves mašīnista lomā, vizinājās ar drezīnām. Svētku kulminācija bija Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” vērošana Gulbenes dzelzceļa stacijā.
Vecās un unikālās automašīnas, starp kurām viena otra uz apskates vietu tika atvesta piekabē, kārtējo reizi pārliecināja sabiedrību, ka senie priekšmeti ir estētiska vērtība un nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa.
“Es pats pieteicos pasākumā. Izstādē varēja aplūkot 1938.gada vācu auto “Adler”, kas šobrīd nav tehniskā kārtībā, jo vēl ir jārestaurē. Bija mazliet brīvas naudas, un es to iegādājos. Motormuzejam ir interese arī par manu 1977.gada pelēko busiņu, kas redzams filmā “Baiga vasara”,” stāsta spēkrata īpašnieks un restaurētājs Aivars Krūmiņš. Izstādē piedalījās arī gulbenietis Toms Matisons un citi.
Automobiļus cītīgi aplūkoja basketbolists gulbenietis Artūrs Brūniņš, kurš atzina, ka tad, kad ir iespējams, cenšoties apmeklēt visus pasākumus Gulbenē. “Es arī noteikti gribētu, ja ne pats braukt, tad vismaz pavizināties šikā retro automašīnā,” teica Artūrs. Pasākuma apmeklētāji steidza nofotografēties pie kāda spēkrata, izvaicāja to īpašniekus, interesējās par restaurācijas iespējām un daudzām citām tehniskām lietām.
Rakstniece Laima Muktupāvela, kura ceļu no Rīgas un Gulbeni bija atripinājusi koši zilā “Volga GAZ 21L”, bilda, ka padomju laikā ražotās automašīnas nav tikai tehnika, bet tās ir sajūtas. ”Šīs sajūtas ir pārdzīvotas, tāpēc šodien cilvēki sajūsminās par vecajām formām un spēkratu plūdlīnijām. Viņi nevis dzer un sūdzas par grūtiem laikiem, bet arī šajā laikā saredz to, kas būs. Arī es bieži vien redzu to, kas būs,” teica L.Muktupāvela.
“Ģimenē esam automašīnu fani, tāpēc apmeklējam visas izstādes, kur vien iespējams. Man īpaši patika kabriolets bez jumta. Mums savulaik omīte vecākajam dēlam uzdāvināja “žiguli”, sauktu par “kapeiku”, bet viņš to “piebeidza”. Tagad būtu varējuši piedalīties izstādē,” smējās jaungulbeniete Dace Kurša.
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” vadītājs Toms Altbergs atzina, ka šādi pasākumi veicina bānīša vēl lielāku atpazīstamību arī ārpus Latvijas. “Automašīnas cilvēkus kā magnēts pievelk vairāk nekā dzelzceļš,” teica T.Altbergs.
“Mēs pozitīvi vērtējam šādus pasākumus, jo ne tikai Rīgā, bet arī visur citur cilvēkiem ir interese par tehniku un tās vēsturi. Cilvēki, kas apmeklēja šo izstādi, varbūt kādreiz atbrauks arī uz Rīgas Motormuzeju. Pateicoties cilvēku informācijai, esam atraduši ļoti vērtīgus vēsturiskus eksponātus, piemēram, septiņdesmitajos gados tā atradām vienīgo “Russo Balt” automobili, kas pirms tam bija stāvējis šķūnī izjaukts pa daļām un neviens pat nezināja tā vērtību,” teica Motormuzeja direktors Aivars Aksenoks.