Bez pagātnes nav nākotnes un nebūtu arī šodienas. “Dzirkstele” devās uz Beļavas pagasta bibliotēku, lai ielūkotos pati un piedāvātu ielūkoties arī jums vietējā novadpētniecības krājumā, apskatot, kas pirms vairāku gadu desmitiem ir bijis nozīmīgs šim pagastam.
Bibliotēkas novadpētniecības krājumā var ne tikai aplūkot, bet arī izjust pagājušā gadsimta tieši sešdesmito gadu elpu un atmosfēru. Fotogrāfijās redzams, ka sešdesmitajos gados pagastā noritējuši celtniecības darbi – būvētas sabiedriski nozīmīgas tradicionālās padomju laika celtnes – tautas nams, garāžas, likti pamati bērnudārzam un ēdnīcai. Gadu gaitā ir mainījusies sabiedriskā iekārta, bet padomju laika mantojums palicis. Lai arī ēkas ieguvušas otro dzīvi, tās tāpat sevī glabā zināmu nostalģiju par sākotnējo pielietojumu.
Beļavietis Valdis Skopāns atceras, ka patiešām sešdesmitajos gados pagastā sāka attīstīties infrastruktūra, pagastā bijis daudz jaunatnes, dzimuši bērni, tāpēc bija nepieciešams bērnudārzs, tautas nams, dzīvokļi. “Tā kā notika ražošana, tad prasījās pēc mehāniskajām darbnīcām un garāžām, lai varētu remontēt tehniku. Dzīve to prasīja. Iespējas radās – varējām kaut ko darīt un arī darījām. Galvenais, ka cilvēki bija atsaucīgi, jo pašiem bija vajadzība, tāpēc labprāt piedalījās. Protams, piemēram, bērnudārzu cēla specializētas brigādes, bet tautas nams faktiski tika uzcelts ar iedzīvotāju rokām. Sešdesmitie gadi bija ļoti aktīvs laiks, viss notika – būvniecība, attīstība, ražošana,” atceras V.Skopāns.
