Pagājušās nedēļas nogalē man bija iespēja kopā ar skolēniem no Gulbenes apmeklēt “Zaļās jostas lielās balvas” pasākumu Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Lai arī sestdien laika apstākļi mūs nelutināja, pasākums bija interesants, jo īpaši tāpēc, ka tas norisinājās brīvdabas muzejā. Tas, kā zināms, ir viens no vecākajiem un lielākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Pasākumā tika sumināti tie dabas draugi, kas visu mācību gadu čakli vāca izlietotās baterijas un makulatūru. Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un tam, ka mēs bijām bruņojušies ar lietussargiem un lietusmēteļiem, pasākumu priecīgu darīja Laura Reinika un grupas “PER” uzstāšanās.
Pasākuma dalībniekiem, kuri bija ieradušies no visas Latvijas, tostarp, protams, arī mums, bija iespēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, iesaistīties vides izglītības aktivitātēs un izzināt dabu, asināt prātus, liekot puzles, ar lupu izpētīt tauriņus, kukaiņus un vaboles, izzināt seno amatu noslēpumus – izmēģinot roku, virpojot ar 16.gadsimta virpu, kas bija ļoti interesanti, pasēdēt pie divsimt gadus veca galda, tā izjūtot senatnes elpu, vērot, kā tiek būvēta māja no tukšām PET pudelēm, kuras uz pasākumu bija paņēmis līdzi ikviens dalībnieks, nodot zvērestu Cūkmenam un darīt daudz ko citu. Tā kā Brīvdabas muzejā nebija būts ļoti sen, tad bija interesanti apskatīt šo neparasto vie-tu, ainavu ar senatnīgām sētām un ēkām, tā mēģinot kaut nedaudz iejusties seno latviešu dzīvē un iegrimt vēsturē.
