Agronoma Imanta Kārkliņa ieteikumus pierakstījusi
Pavasaris ar saulainajām dienām un aukstajām naktīm nebija labvēlīgs augļu koku ziemošanai. Augļu dārzā ābeļu, bumbieru, ķiršu un plūmju stumbriem saules pusē vispirms sasila miza. Koksne sasilst ne tik ātri. Naktīs miza strauji atdzisa, bet krasās temperatūras svārstības izraisīja stumbru mizu plaisāšanu, kas atmirst, iežūst, bet bojājumu vietas tiek inficētas gan ar sporām, gan baktērijām.
Augļu kokam neko nepalīdzot, tas pamazām iet bojā, bet infekcija izplatās uz veselajiem kokiem sevišķi zaru atdalīšanās vietās no stumbra (žāklēs), kā arī svaigās mizas bojājumu vietās. Ir novērots, ka īpaši tiek bojāti tie augļu koki, kas iestādīti pastāvīgi mitrās vietās. Diemžēl koku balsināšana jau ir nokavēta. Vēl var paspēt augļu koku vainagus atbrīvot no slimību infekciju bojātajiem zariem. Ķiršiem un plūmēm tie parasti ir vainaga apakšējā daļā. Slimie zari jāizņem arī ābelēm un bumbierēm. Augļu koku vainagus veido reizi divos trijos gados. To dara ne tikai pavasarī, bet arī vasaras otrajā pusē. Veidojot vainagu, jāievēro samērīgums starp lapu un sakņu attiecību. Pretējā gadījumā, sevišķi izgriežot zarus martā un aprīlī, raženi sakuplos jaunās atvases. Pēc zaru izgriešanas brūču vietas jādezinficē ar trīsprocentīgu vara vitriola šķīdumu un pēc tam jāpielieto brūču ziede.
Ogulājiem ir būtiski, ka vainagi jāveido arī jauniem stādījumiem, atstājot ne vairāk kā sešus dzinumus. Regulāri ir jāizgriež vecie zari, to vietā atstājot jaunos spēcīgos dzinumus. Vājie un kaitēkļu bojātie dzinumi arī ir jāizgriež un jāsadedzina.
