Sestdienas ir jaukas, jo es atpūšos pēc mācību nedēļas. Taču ir kāda sestdiena, kas man nozīmēja daudz vairāk nekā visas citas. Tā bija sevišķi gaidīta.
Sestdienas ir jaukas, jo es atpūšos pēc mācību nedēļas. Taču ir kāda sestdiena, kas man nozīmēja daudz vairāk nekā visas citas. Tā bija sevišķi gaidīta.
15.februārī Gulbenes kultūras centrā man bija jāuzstājas Vidzemes topmodeļu konkursā. Torīt pamodos agri, jo biju satraukta, nenāca miegs, domāju par atbildību, kāda gulstas uz mani. Kad ienācu kultūras centrā, ieraudzīju tur ļoti daudz cilvēku. Man izsniedza numuru, kas noteica uzstāšanās kārtu. Trīs stundas mēs mēģinājām, un tad sākās pasākums. Visi bija uztraukušies, arī es.
Pienāca mana uznāciena kārta. Es izgāju uz skatuves, nogāju pa “mēli” un biju pilnīgi mierīga. Iekšēji priecājos, ka mani redz tik daudz cilvēku. Šī sestdiena ilgi paliks atmiņā, jo tā ir īpaša manā dzīvē.
