Mirdza Kušķe, Gulbenes pensionāru padomes priekšsēdētāja: Pagājušās nedēļas izskaņā kā gaišs uzplaiksnījums jauna gada sākumā bija līnijdeju koncerts “Satikšanās dejā”, kas notika Gulbenes kultūras centrā. Mani iepriecināja cilvēku atsaucība, jo līnijdeja ir kaut kas atsevišķs pa vidu starp sportu un kultūru, starp koncertu un brīvu atpūtu.
Patīkami, ka sajutām atsaucību arī no jaunākās paaudzes cilvēkiem, kuri bija kopā ar vecākās paaudzes cilvēkiem, piemēram, “Raganiņu” dejotājas, kā arī jaunu vecāku un mazu bērnu vidē strādājošās pirmsskolas izglītības iestādes audzinātājas – “Junora” dejotājas. Tas bija gaiši un patīkami, ka viņas iznāca cilvēkos un parādīja kādu citu šķautni no sevis. Par to tikai jāpriecājas. Apbrīnojama bija arī līnijdeju grupu “Leno” un “Junora” vadītājas Leonoras Meņķes izturība, kura savulaik Gulbenes vidusskolā strādāja par mūzikas skolotāju, ir vadījusi korus un vokālos ansambļus, kā arī viņas vēlēšanās, esot jau cienījamā vecumā, vēl kaut ko uzdāvināt cilvēkiem no sevis. Leonora dzied arī senioru korī “Atbalss”. Viņas attieksme pret kora dziesmu ir ļoti silta un zinoša. Pasākuma gaitā mums ar Leonoru pat izveidojās kopīgi vasaras sapņi par to, kā mēs varētu vienu otru skaistu vasaras novakari dažādot ar šiem vienkāršajiem priekšnesumiem. Pasākumu līdzsvaroja vīru vokālais ansamblis “Namejs”, kurš starp dejām savu vietu ierādīja arī dziesmai. Bez vīru dziedājuma šī pēcpusdiena nebūtu pilnskanīga.
