Ir vērts izbaudīt mirkli, kad lēcienā ar skeitborda* dēli spēj veikt triku, noturēties gaisā un veiksmīgi piezemēties.
Ir vērts izbaudīt mirkli, kad lēcienā ar skeitborda* dēli spēj veikt triku, noturēties gaisā un veiksmīgi piezemēties. Šos lēcienus gan vislabāk būtu vērot videoierakstā, turklāt palēninājumā. Sajūtas esot neaprakstāmas, varbūt tādēļ pēdējā laikā arī Gulbenē arvien vairāk jauniešu nodarbojas ar skeitošanu.
Arī Armands (iesauka Scala), Didzis (Sīkais) un Uģis (Garais) no Gulbenes ģimnāzijas. Viņi gan pēc intervijas piebilst, ka nerunā visu skeiteru vārdā. Viņi pauž savas izjūtas par šo sporta veidu.
Viņiem visiem trim interese par skeitošanu radās, kompjūterā spēlējot play – station spēles, kuru galvenais varonis kļuva par puišu autoritāti. Sajūtas, spēlējot virtuālo spēli, bijušas tik dzīvas un spēcīgas, ka nolēmuši izmēģināt skeitot paši. Tā lieta aizgāja.
– Kas nepieciešamas, lai sāktu skeitot?
Uģis: – Galvenais ir neatlaidība. No sākuma kritieni ir katru dienu. Vairākas reizes. Pat tagad, kad jau ir gūtas iemaņas, gadās nelielas traumas – nobrāztas rokas.
Armands: – Tas viss pieder pie lietas. Tas prieks, ko iegūst skeitojot, ir neatsverams. Tā dēļ daudz ko var upurēt. Skeitošana ir ekstrēms sporta veids. Ekstrēmāks nemēdz būt, jo ar skeitdēli lēkājam pa trepēm, ceļa nomalēm, dažādiem paaugstinājumiem.
Didzis: – Cilvēki reizēm domā, ka mēs visu apskādējam un demolējam. Varbūt iesācēji kādreiz arī ir kaut ko salauzuši. Skeitotājam svarīgi izbaudīt triku, nevis salauzt, piemēram, soliņu.
– Kur jūs skeitojat?
Uģis: – Galvenokārt pa pilsētas ielām. Pa “Santas” trepēm. Stadionā ir tikai viena rampa, vēl neesam iesākuši pa to braukt. Esmu iecerējis kādreiz pievarēt arī Gulbenes bibliotēkas trepes. Sev atklāju jaunu vietu – Gulbenes staciju. Tur viss ir noasfaltēts, ir jauka gājēju ietves mala. Tur var izvērsties.
Didzis: – Laba skeitošanas vieta ir arī “Lattelekom” kāpnes. Mēs meklējam nelielus pakāpienus. Ar dēli braukt pa līdzenu ietvi nav interesanti.
– Vai kādreiz ir nācies dzirdēt arī kādu aizrādošu piezīmi no vecāka gadagājuma iedzīvotājiem?
Didzis: – Visādi ir bijis. Pie veikala “Azaids” man divas reizes atņēma dēli veikala īpašnieki. Viņiem nepatika, ka es skeitoju pa “viņu” zemi.
Uģis: – Veci cilvēki domā, ka mēs esam pašnāvnieki – lecam, sitamies, demolējam. Cilvēki vienkārši nav pieraduši pie šāda sporta veida. Amerikā ir daudz dažādu skeitparku, šis sporta veids tur ir attīstīts, līdz ar to arī pieņemts sabiedrībā.
Armands: – Ļoti daudzi jaunieši ar skeitošanu nodarbojas tikai stila dēļ. Bet mums skeitošana kļuvusi par dzīves sastāvdaļu un jēgu. Mēs darbojamies ar visu sirdi un dvēseli.
– Vai skeito tikai jaunieši?
Armands: – Pasaules prakse pierāda, ka labākie rezultāti ir profesionāļiem, kas sasnieguši 25 gadu vecumu. Ir profesionāļi, kas jēdzīgi brauc arī 40 gadu vecumā. Tas nav tikai tīņu sports.
Uģis: – Pat vecie skeito. Vismaz mēģina to darīt.
– Ko esat iemācījušies, nodarbojoties ar šo sporta veidu?
Uģis: – Skeitojot iemācās saglabāt līdzsvaru. Tomēr, lai nodarbotos ar šo sporta veidu, ir jābūt kaut nedaudz talantam. Viss atkarīgs no tā, cik daudz cilvēks vēlas mācīties, cik dziļi “ieiet” šajā sporta veidā.
Didzis: – Vajadzīga neatlaidība. Ja nokrīti un gūsti traumu, vajag tik daudz iekšējā spēka, lai atkal vēlētos skeitot un turpināt iesākto. Atstāties nedrīkst. Tātad skeitošana iemāca neatlaidību.
– Kur iemācāties jaunākos trikus?
Didzis: – Cits citam rādām, arī internetā ir pamācības. No kompjūtera spēlēm daudz iemācāmies. Ar laiku daudzas lietas izdodas. Citreiz mēģini kādu triku, uz dullo sanāk pavisam kaut kas cits. Mēģini to atkārtot.
Armands: – Ir gadījies arī tā, ka pašam negribot, sanācis labs triks, bet to atkārtot ir grūti, reizēm pat neiespējami.
Vai skeitotājam nepieciešams īpašs apģērbs?
Didzis: – Biksēm jābūt pietiekami platām, lai tajās justos ērti un patīkami. Tām jābūt no izturīga auduma. Kreklam jābūt ērtam, lai viegli var cilāt rokas un noturēt līdzsvaru.
Uģis: – No pieredzes zinu, ka skeitošanai labāk izmantot sporta apavus ar taisnu zoli. Ja ir sporta apavi ar nedaudz uzliektu purngalu, trikus veikt ir gaužām grūti.
Armands: – Esmu ievērojis, ka daudzi puiši tagad stila dēļ iegādājas sporta apavus ar taisnu zoli. Mums šādi apavi ir tādēļ, ka tā ērti skeitot.
– Vai nav žēl atdot naudu par dēli?
Uģis: – Dēlis maksā no desmit līdz pat 300 latiem. Atšķirība ir kvalitātē. Dārgākie labāk ripo, ir izturīgāki, ar tiem vieglāk taisīt trikus. Ja pērk dēli par 10 latiem, ar to skeitot nevar iemācīties, tikai krist. Saku to no pieredzes. Man pirmais, protams, bija pats lētākais dēlis. Jārēķinās, ka vasarā vien jānomaina vairāki dēļi. Kā nepareizs lēciens, tā dēlis salūst.
Armands: – Pašiem jākrāj līdzekļi. Vecāki nodarbošanos ar šādu sportu īpaši neatbalsta un dēli, kas maksā no 50 līdz 100 latiem, uzskata tikai par krāmu, lieku naudas izmešanu. Sākumā ir grūti sakrāt naudu kārotajam dēlim, bet, kad tas jau iegādāts, saproti, ka ir iegūts tieši tas, kas visvairāk vajadzīgs.
– Kāpēc ir vēlme izbaudīt ekstrēmo sportu?
Uģis: – Protams, skeitojot nav tik asas izjūtas kā lecot ar izpletni. Tomēr sajūta ir aizraujoša.
Didzis: – Droši vien, ka ikdienā to pietrūkst, tādēļ to kompensējam ar sportu.
– Vai jauniešu vidū skeitošana šķiet stilīga?
Didzis: – Man nav svarīgi, ko citi domā par manu aizraušanos, vai tas maina viņu attieksmi pret mani. Es vienkārši daru to, kas man patīk.
Armands: – Jā, skeitojam tāpēc, ka patīk. Tā nav vēlme kādam iepatikties vai būt mūsdienīgam.
– Kāds ir labākais laiks skeitošanai?
Didzis: – Jebkura diennakts stunda, kad vien ir laiks un nelīst lietus. Žēl, ka ziemā Gulbenē nav kur skeitot.
Armands: – Jā, tas ir mūsu sapnis. Pagaidām ziemā skeitdēlis jānoliek malā.
Uģis: – Pa ziemu skeitošanas iemaņas aizmirstas. Pavasarī jāmācās visu no jauna.
Didzis: – Vasarā mēs braucam četrus, varbūt piecus mēnešus. Tādēļ šoziemArmands sāks snovskeitu, bet es ar Uģi – snovbordu.
– Vai Gulbenē šim sporta veidam ir nākotne?
Uģis: – Tagad pat mazi bērni sāk skeitot, tas vien pierāda, ka skeitošana iet plašumā.
Didzis: – Prieks skatīties uz mazajiem, kas spēkus izmēģina arī uz rampas Gulbenes stadionā. Jāteic gan, ka mazie uz rampas kāpj ar dubļainām kājām, līdz ar to citiem skeitošana tur vairs nav iespējama. Dēlis slīd un tad ir iespēja tikt pie liekām sāpēm.
Armands: – Gulbenē vajag pabeigt skeitpaku. Ar vienu rampu nepietiek.
* Skeitbords (angliski “skateboard” – skrituļdēlis) – brauciens ar skrituļdēli.
