Pagājusī nedēļa man bija svarīga, emocionāli ļoti aizkustinoša un patīkama, jo es apmeklēju Gulbīša vidusskolas salidojumu. Cik tur viss bija skaisti! Es skolai dāvināju savu dzeju, kuru vēl pagājušajā nedēļā pati rakstīju. To visiem skaļi lasīju. Kāds aptuveni 20 gadus vecs jauneklis man pēc pasākuma teica, ka esot piecēlies pat kājās, klausoties manu dzeju, jo viņš no veca cilvēka neesot gaidījis dzirdēt dzejā tik lielu mīļumu pret skolu. Gulbīša vidusskolas bijušais direktors Jānis Ļoļāns ir tik laipns un tik labestīgs cilvēks! Arī tagadējā direktore ir jauka. Tik laba sajūta bija radīta svētkos! Es tiešām jutos kā spārnos! Tas gars, kas valdīja svētku laikā, nav pat vārdiem aprakstāms. Es sveicu skolotājus ar ziediem. Savā laikā es strādāju gan Gulbīša vidusskolā, gan Siltāju skolā. Tas bija laiks no 1957. līdz 1981.gadam. Tie ir vairāk nekā 20 gadi. Biju virtuves darbiniece, veļas mazgātāja, apkopēja. Svētku pasākumā piedalījos pat līdz pulksten 3.00 naktī. Dejot gan nedejoju, bet pavadīju laiku, gremdējoties atmiņās.
