Šķienerietis Egons Krūmiņš savu vārdadienu nosvinēja ceturtdien, 15.jūlijā. Parasti ciemos apsveikt gaviļnieku un pasēdēt kopā pie vakariņu galda atnāk bērni un mazbērni, citreiz atbrauc arī māsas.
Nāk no kuplas ģimenes
Egons ir lepns par saviem četriem mazbērniem – divām mazmeitām un diviem mazdēliem. Vecākajai mazmeitai jau ir 21 gads un viņa ir studente, savukārt jaunākais mazbērns pabeidzis 5.klasi. Savam dēlam Egons ar sievu devuši vārdu Artūrs, bet meitai – Jolanta.
Tā kā meitas ģimene dzīvo blakus dzīvoklī, tad mazbērni pa brīdim ieskrien apraudzīt savus vecvecākus. Pats Egons nāk no kuplas ģimenes. Viņam ir trīs māsas un brālis. “Bērnībā svētkus nesvinējām, jo nebija tādi laiki. Ja ģimenē auga pieci bērni, tad vecākiem vajadzēja līdzekļus, lai izskolotu. Nebija jau gan nekādas vainas padomju laikos. Tad visi strādāja, bija darbs, bet man tomēr labāk patīk šie laiki. Patīk un viss,” saka Egons.
Izvēlas dzīvi laukos
Gaviļnieks domā, ka vecāki viņam devuši vārdu Egons tāpēc, lai būtu kaut kāda līdzība ar vecākā brāļa vārdu Egīls. “Es neesmu iedziļinājies, vai man savs vārds patīk vai ne. Tas vienkārši ir tik pierasts, ka nevaru iedomāties sev citādāku vārdu. Kādu vecāki vārdu izvēlas, tādam tam arī ir jābūt,” uzskata Egons. Viņš atceras, ka skolas laikā klasesbiedri viņu saukuši par Egu. Savukārt vārdu pētnieks Gunnars Treimanis par Egoniem saka, ka miesa un dvēsele viņiem ir harmonijā.
“Zinu pāris Egonus, bet ne daudz. Šķiet, ka vārds ir samērā rets,” domā Egons.
Viņš stāsta, ka visu laiku ir dzīvojis tikai Gulbenes novadā – dzimis Stāķos, kādu laiku dzīvojis arī Līgo un pilsētā, strādājis gan “RCI”, gan “Vidzemes Būvniekā”. Tagad gan veselība neatļauj strādāt, tāpēc Egons dzīvo pa mājām. “Izdomājām dzīvokli pilsētā samainīt pret dzīvokli laukos – Šķieneros, un to nemaz nenožēlojam. Te ir kluss un mierīgs. Netālu no mājām mums ir arī savs dārzs un vasaras mājiņa,” saka Egons.
