Deputāti izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē akceptēja, ka Gulbenes novada vispārējās izglītības iestādām ir jāizstrādā savs attīstības plāns 2012. līdz 2015.gadam, ņemot vērā demogrāfiskās tendences.
Kā pati skola redz savu vietu un nozīmi
Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls deputātus informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir izvirzījusi vairākas reformas izglītības sistēmas sakārtošanai. Kā viena no reformu prioritātēm – „Mazo skolu programma”, kurā noteikts, ka jāizveido katras skolas tālākas attīstības plāns, ņemot vērā demogrāfiskos scenārijus.
A.Šķēls atgādināja, ka mums laukos ir diezgan liels īpatsvars skolu, kur ir salīdzinoši neliels bērnu skaits. “Ministrija ar mazo skolu saprot tādu skolu, kurā ir no 50 līdz 100 bērniem,” norādīja A.Šķēls un piebilda, ka būtu jāredz, kā pati skola redz savu vietu un nozīmi.
Deputāte Ilze Mezīte domā, ka Ozolkalna pamatskolai ir jābūt pēdējai, kuru deputāti slēdza. Viņa domā, ka skolotājiem ir jādod lielāks lidojums. Uz to gan A.Šķēls oponēja, ka skolām tagad ir dota tāda patstāvība, par kādu pirms 5 vai 7 gadiem pat sapņot nevarēja. Un bieži vien vienīgais arguments skolai esot, lai tikai ļauj tai pastāvēt, bet vīzijas par nākotni nav nekādas. Tas gan neattiecoties uz visām skolām.
Novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa atzinīgi vērtē šāda attīstības plāna izstrādāšanu. “Tad, kad iepazīsimies vairāk ar skolām, izkristalizēsies tās mazās skolas, kuras būs jāsaglabā pie jebkādu bērnu skaitu. Un būs jādomā par modeli, kā mēs šīs skolas finansēsim, lai, piemēram, skolotāji arī ar mazu bērnu skaitu nejustos apdalīti,” uzsvēra S.Daudziņa.
Iespējas ir, jāmeklē ceļi
Gan Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova, gan arī Litenes pamatskolas direktore Sarmīte Locāne atbalsta šāda attīstības plāna izstrādi.
V.Černoglazova uzsver, ka būs labi, ja attīstības plānu dzirdēs visi deputāti un arī novada domes priekšsēdētāja. “Tā ir iespēja pastāvēt uz savām stiprajām pusēm. Un katra skola varētu arī parādīt savas stiprās puses. Nevis tā, ka visi ir nolīdzināti vienādi – jūs esat mazi, jums neko nevajag un jums nekas nepienākas, jo tāda nostāja šobrīd ir. Ja mūs kāds uzklausīs, tad varbūt arī kaut kas mainīsies. Man ir negatīva pieredze sakarā ar šīgada budžeta plānošanu. Es izteicu savu vēlmi budžetā ietvert to, kas mūsu skolai palīdzētu attīstītu savas stiprās puses, bet no novada šādu atbalstu neesmu saņēmusi. Vienīgi paldies Izglītības, kultūras un sporta nodaļai par iespēju rīkot vasaras nometnes,” saka V.Černoglazova.
Savukārt S.Locāne uzsver, ka šī ir iespēja pastāstīt gan to, ko skola ir izdarījusi, gan to, ko dara, gan arī ko plāno darīt. “Viss jau saistās ar mūžizglītību. Ja skolā ir mazs skolēnu skaits, ir jādomā, kā, piemēram, piesaistīt dažādas vecuma grupas. Varbūt tie ir senie amati, kurus varētu atdzīvināt un mācīt, piemēram, mūsu skolai bijusī audzēkne ir uzdāvinājusi stelles, ir tikai jādarbojas. Pirmo gadu mūsu skolā ir neklātienes konsultpunkts, proti, pagasta jaunieši, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību vakaros nāk mācīties. Iespējas pastāvēt ir, tikai jāmeklē ceļi,” saka S.Locāne.
