Izlasīju rakstiņu “Būsim vienoti!” Skumji kļūst. Tagad daudzi pamanījušies izmantot cilvēku atsaucību. Ziedo, dāvina utt. Kam vajag un kam nevajag. Jā, tā arī mēdz notikt.
Valsts savus pienākumus pārlikusi uz tautas pleciem. Runa nav par nelaimēm, slimajiem bērniem, veselību utt. Nu jau bānītis. Atliek pabrīnīties, kā rodas idejas!
Ikdienā redzam, kā lokomotīve vizina vienu vagonu ar konduktoru. Tagad ar bānīti brauc bezizejā lielo remontu dēļ. Priekšniecība varēja “pakustināt” smadzenes, dažādot cenu biļetēm ikdienā, svētkos, tūristiem utt. Reisus samazina, bet strādnieki tie paši, gandrīz no vienas pieturas līdz nākamajai pa vienam strādniekam. Mazās sliedes, neliels attālums līdz Alūksnes robežai. It sevišķi rudenī, ziemā noslaucīt pārbrauktuvi pāris vietās? Vai kāds paanalizējis algas, darba apjomu? Atkal pēc principa – dodiet, vajag!
