Stāmerienas pagasta “Ozolkalnu” māju saimniece Baiba Magone, kura reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, jau sešus mēnešus pievērsusies “Kalifornijas sarkano” slieku audzēšanai.
“Viss sākās ar to, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā saņēmu ieteikumu rakstīt projektu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Projekts guva atbalstu. Man tika piešķirti divi tūkstoši latu, kurus jau esmu apguvusi,” stāsta Baiba. Dzīvojamās mājas pagrabā ierīkota pagaidām vēl neliela slieku audzēšanas ražotne.
Ražo augstvērtīgu produktu
Par labu slieku audzēšanai Baiba izšķīrusies tāpēc, ka var strādāt mājās un rēķināties pati ar savu laiku. Pagrabā, kur ir gan silts, gan mitrs, jau novietotas kastes, kurās sliekas, pārstrādājot organiskas izcelsmes atkritumus, piemēram, kūtsmēslus, kompostu, kā arī citus lauksaimniecības un pārtikas blakusproduktus, ražo vērtīgo biohumusu. “”Kalifornijas sarkanās” sliekas ārēji ne ar ko neatšķiras no savām sugas māsām, kas sastopamas tepat, Latvijā, tikai tās strādā daudz intensīvāk un arī salīdzinoši ātrāk vairojas. Biohumuss veicina gandrīz visu lauksaimniecisko kultūru ražīgumu, piemēram, vidēji par desmit dienām agrāk attīstās ziedpumpuri, augi straujāk aug. Biohumuss pozitīvi ietekmē arī ogu un augļu garšu un smaržu. Ar biohumusu baroti augi ir ekoloģiski tīri un īpaši labvēlīgi cilvēka organismam Paši augi ir daudz izturīgāki pret dažādām slimībām un kaitēkļiem,” stāsta Baiba. Saimniece uzskata, ka biohumuss ir noderīgs arī tiem cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar iegādāties dārgos minerālmēslus, kas tikai noplicina augsni, bet kūtsmēsli laukos veicina nezāļu rašanos.
Slieku māja ir kaste
Sliekas saimniece iegādājusies Vidrižu pagastā pie slieku audzētājas Diānas Caunes. “Televīzijā noskatījos Anša Bogustova vadīto raidījumu “Viss notiek”, pēc kura ar interneta starpniecību sadraudzējos ar Diānu, braucu pie viņas gūt pieredzi, kā arī nopirku pirmos piecus kilogramus “Kalifornijas sarkano” slieku. Slieku māja ir kaste, lai gan sliekas audzē dažādi. Ja biohumusa ražošanai izmanto kūtsmēslus, tad tiem jābūt tādiem, kas vairs nesatur amonjaku, kas ir lielākais slieku ienaidnieks. Rudenī slieku delikatese ir ķirbji, bet nekādā gadījumā āboli, kas ir skābi. Ja kāds nezina, kur likt ķirbjus, lai atved man. Ja kādam ir kūtsmēsli, kas nav sajaukti ar zāģu skaidām, arī tos ņemšu pretim. Kad kastes saturu sliekas ir pārstrādājušas, tās salien virspusē. Tas nozīmē, ka ir jāliek virsū atkal jauna kaste ar barību. Biohumuss, kas radies pārstrādes procesā, ir jāizsijā, jāattīra no visa liekā un jāapžāvē,” stāsta Baiba. Viņa uzsver, ka pagaidām tikai vēl mācās un turpina krāt pieredzi, lai gan jau izdevies saražot pirmās biohumusa saujas. Lielākā apjomā pēc tā varētu raudzīt pavasarī. Baiba jau tikusies ar vairākiem bioloģisko saimniecību zemniekiem, kas izrādījuši interesi par humusu. “Uzmanību vēršu pagaidām galvenokārt uz mazo dārzu īpašniekiem, jo ļoti ceru, ka viss pagrabs būs pilns ar slieku kastēm. Man ir jānoturas divus gadus, lai piešķirto finansējumu nevajadzētu atmaksāt. Daru visu, ko spēj ,” stāsta Baiba. Viņa iecerējusi audzēt arī “Kalifornijas sarkano” slieku otro paveidu, tā sauktās dendrobenās sliekas, ko pieprasa makšķernieki.
“Kalifornijas sarkanās” sliekas pirmo reizi tika izaudzētas ASV 1940.gadā.
