Policija regulāri apkopo informāciju par dažādiem izdarītiem pārkāpumiem, ko paveikuši nepilngadīgie. Nepilngadīgo lietu dienesta inspektors Gaidis Eglītis uzsver: “Tur jau tā vaina, ka viss it kā ar policiju beidzas, bet policija jau ir sekas. Līdz tam vecāki vai pedagogi kaut ko nav līdz galam izdarījuši vai uzraudzījuši.”
Lielākās problēmas ir smēķēšana, dzeršana, huligānisms un vardarbība.
Iecienīti kokteiļi, alus un degvīns
G.Eglītis norāda, ka policija labākajā gadījumā pieķer tikai katru desmito smēķētāju.
Kad skolās ir starpbrīži, policijas darbinieki dodas uz skolēnu iecienītākajām smēķēšanas vietām, piemēram, Spārītes parku, Brāļu kapu eju, Skolas ielā aiz veikala “Maxima”, aiz veikala “Drogas” un citām. Smēķētāji tiek arī nofilmēti vai nofotografēti, jo brīdī, kad ierodas policijas darbinieki, skolēni bieži vien savu vainu neatzīst, tad tiek parādīts videoieraksts. Smēķē un arī alkoholu lieto pārsvarā 13, 14 gadus veci pusaudži, bet gadās arī jaunāki. G.Eglītis norāda, ka jaunākajam narkomānam Latvijā ir 9 gadi, bet jaunākajam alkoholiķim – 5 gadi.
Kārtības policijas nodaļas inspektore Sandra Vasiļenko ir pārliecināta, ka viss atkarīgs no ģimenes un audzināšanas. “Ja mēs braucam uz skolām un stāstām, cik kaitīgi ir smēķēt, ka no tā cieš aknas un plaušas, tad bērni pasaka: bet mans tētis un mamma smēķē jau vairākus gadus un nekas nav,” saka S.Vasiļenko.
Savukārt no alkoholiskajiem dzērieniem pusaudži iecienījuši dažādus kokteiļus, arī degvīnu un alu, kurš tiek uzdzerts virsū degvīnam. Pagājušajā gadā divi pusaudži dienas laikā pilsētā bija sadzērušies tik ļoti, ka viens nokrita bezsamaņā. “Kad vaicājām, kāpēc dzēra, atbilde skanēja: gribējām pamēģināt, kā ir būt alkohola reibumā. Toreiz 18 gadus veca bija nopirkusi alkoholu un nodevusi to nepilngadīgajiem,” atceras S.Vasiļenko.
Vaicājot G.Eglītim, vai policija arī ir informēta par to, ka pusaudžiem ir savas “točkas”, kur var nopirkt gan cigaretes, gan alkoholu, norāda, ka viņam nav tādu tiešu faktu, bet neizslēdz, ka tas tā notiek, to. “Viss jau balstās uz to, ka tā ir peļņa. Pārējais – morāle vai ētika – nevienu neinteresē. “Točku” turētājiem ir sava klientūra, un viņi nepadodas nekādām provokācijām,” uzsver G.Eglītis.
Huligānisma tendences
S.Vasiļenko norāda, ka pēdējā laikā aktuāla kļūst vardarbība pusaudžu lokā. Kaujas pārsvarā puikas, nodarot cits citam miesas bojājumus. Kautiņi notiek ne tikai diskotēkās vai ballēs. Pilsētā bija gadījums, kad skolēni kāvās, bet pārējie, tostarp arī meitenes, stāvēja blakus un filmēja notiekošo ar mobilo telefonu. Neviens kau-tiņu nepārtrauca. Visi to vēroja ar interesi līdz brīdim, kad ieradās policija. Kā iespējamo iemeslu, kāpēc pusaudži ir tik nežēlīgi, policija min filmas un multiplikācijas filmas, kur redzēto bērni bieži vien cenšas realizēt paši.
Problēma esot visatļautībā. “Pārkāpumi ir pilnīgi bezmērķīgi – kaut ko saliekt, kaut ko salauzt, kaut ko izraut no puķu dobēm, ar velosipēdu pārbraukt pāri puķu dobei,” stāsta G.Eglītis.
S.Vasiļenko skaidro, ka bieži vien darbojas bara instinkts – kas tu nevari, piemēram, mašīnai spoguli noraut? Pusaudži negrib izskatīties vājāki savu vienaudžu acīs un dara. Par sekām tajā brīdī neviens nedomā. “Tas, kurš liek darīt, pats to nedara, bet krimināllieta jau ir tam, kurš ir izdarījis pārkāpumu,” norāda S.Vasiļenko.
Arī klaiņošana ir aktuāla. Aiziet skolēns no skolas it kā uz mājām, bet mājās nav vairākas dienas. Neviens nezina, kur viņš atrodas, vecāki vēršas policijā. “15 un 16 gadus vecas meitenes mēdz aizklaiņot pie drauga arī uz citiem novadiem. Pēc laika uzrodas atkal mājās un tad atkal pazūd. Tā kā bieži vien tās ir vienas un tās pašas meitenes, kuras klaiņo, tad zinām, kur viņas var meklēt,” saka S.Vasiļenko.
Kā reaģē vecāki?
Skolēnu vecāki par pārkāpumu, ko izdarījis viņu bērns, reaģē dažādi. “Aiztur smēķētāju, un mamma tiek izsaukta uz policiju aprunāties. Kamēr nav runa par soda naudu, mamma ir ar mums, līdzko viņai pasaka, ka būs jāmaksā sods, viņa jau ir pret mums. Nevis vairs domā, kāpēc mans bērns tā izdarīja, bet gan – kāpēc tu iekriti, kā tu tā atļāvies, ka tevi noķer?” stāsta G.Eglītis.
S.Vasiļenko novērojusi, ka ir vecāki, kuri uzklausa un risina šo problēmu, bet ir arī tādi, no kuriem gadās uzklausīt pārmetumu gūzmu par to, ka gandrīz vai policija ir vainīga pie tā, ka bērns dzer vai smēķē. “Bērni, kuri izdara pārkāpumus, pārsvarā ir no nepilnām ģimenēm, kurus audzina tikai māte, un tādi, kurus audzina vecmamma, bet vecāki ir ārzemēs. Gadās arī no situētām ģimenēm, bet tādi vecāki parasti negrib atzīt, ka viņu bērns ir, piemēram, dzēris. Citi savukārt pasaka – dariet ar to bērnu, ko gribat, es netieku galā,” stāsta S.Vasiļenko.
“Ir tāda lieta – ģimene pārtikusi, bērnu neaudzina, nerunā. Še tev nauda, ej, izklaidējies! Viņš arī aiziet. Sākums ir tajā, ka vecākus maz kas interesē,” uzsver G.Eglītis.
Problēma ir bezdarbībā
Trīs bērnu mamma Lilija Reveliņa no Beļavas pagasta uzskata, ka pamats visam ir ģimene un audzināšana. Problēma esot tajā, ka jauniešiem neesot ko darīt, tāpēc arī prātā nākot dažādas muļķības. Viņa domā, ka skolām vajadzētu vairāk nodarbināt bērnus gan virtuves darbos, gan apkārtnes sakopšanā. “Kaut gan tagad jau laikam nedrīkst šādi nodarbināt bērnus, un tā ir kļūda,” saka L.Reveliņa un piebilst, ja ģimenē vecāki dzer vai smēķē, tad to, visticamāk, darīs arī viņu bērns. “Ja vecāki nevar savam bērnam neko pamācīt, parādīt, parunāt, tad ko viņam citu darīt, kā staigāt tikai apkārt. Man ir dēls, kurš mācās 8.klasē. Viņam mājās ir pienākumi – jāiet palīgā uz kūti, jāpalīdz remontēt traktors. Protams, ir reizes, kad viņš grib padzīvot savā nodabā, bet sākumā tomēr ir jāizdara darbs. Bērns ir jāpieradina pie darba. Daudzi ir tādi, kas neko negrib darīt, jo vecāki arī neko nedara, sēž tikai pie datora un spēlē spēles. Bērns to redz, un ko viņam citu darīt?”
L.Reveliņa atceras, ka vairāki pusaudži viņu palūguši aizvest uz putu balli Lejasciemā. “Es viņus aizvedu un teicu, ka gaidīšu viņus mašīnā, kamēr beigsies balle. Sēdēju mašīnā un skatījos, ka uz šo pasākumu bija ieradušies simtiem pusaudžu. Meitenes skaistas kā rozes, bet visām rokās pudeles un zobos – cigaretes. Nodomāju – šausmas! Jaunatne ir pazudusi. Pusaudži palaisti vienā barā un nu dara, ko nu katrs māk un var.”
Ko par to visu saka skolēni
Gulbīša vidusskolas 12.klases skolnieks Haralds Puriņš domā, ka pusaudži smēķē un dzer, lai agrāk ne arī justos pieauguši. “Dzeršanas un smēķēšanas apjoms, iespējams, palielinās, jo tas ir veids, kā pēc tam citiem palielīties, jo tādi “pareizie” to vien dara, kā klausās visādās runās, kad “krutie”, kas dzer un pīpē, stāsta jautrus stāstus no pieredzes un stāsta tā, ka, liekas, tas ir nereāli forši. Daži, kas neiztur, pamēģina un pievienojas tiem, bet ir daži, kas tam nepakļaujas, piemēram, es! Kopumā varu teikt, ka sakne ir skriešanā līdzi citiem. Tas ir apmēram kā bērnudārzniekiem, ja viņš to dara, tad man arī vajag, un tā viss bars!” saka H.Puriņš.
Viņš stāsta, ka tā nav nekāda problēma – tikt pie cigaretēm vai alkohola. Daļa pērkot “točkās”, citi sarunā vecākus skolasbiedrus, lai nopērk, un viņi pērk, jo tā paši tiek pie pāris cigaretēm par pirkšanu, bet, ja nav kas pērk, tad vienmēr atrodas kāds dzērājs pie veikala, kas par cigareti izdarīs jebko.
Gulbenes vidusskolas 8.b klases skolnieks Ingus Līdums ir pārliecināts, ka viens pats pusaudzis nedzers un nepīpēs. Tas parasti notiek pusaudžu grupās. “Pusaudži ir nežēlīgi cits pret citu. Ja kāds negribēs, grupasbiedri centīsies piespiest gan dzert, gan pīpēt, gan arī kaut ko veikalā nozagt. “Kas, tu nevari?” – tā mēdz uzrunāt pusaudži cits citu,” stāsta I.Līdums.
Viņš domā, ka vecākiem vajadzētu runāt ar pusaudzi, bet tajā pašā laikā saprot, ka nevar piestāvēt visu laiku savam bērnam klāt, jo viņiem ir darbs, tāpēc skolā vairāk vajadzētu rādīt pamācošas filmas par cigaretēm, alkoholu, zagšanu un arī narkotikām.
Viņš ir novērojis, ka smēķē un dzer vairāk zēni, bet ir arī meitenes, kas to dara. Cigaretes dabū gan no bomžiem, gan “točkās”.
Druvienas pamatskolas 8. un un 7.klases skolnieces Amalda un Zigrīda Kručenas uzskata, ka jaunieši galvenokārt pievēršas kaitīgiem ieradumiem, jo vēlas iederēties barā. Citi savukārt sāk smēķēt vai dzert tikai tāpēc, ka agrāk grib kļūt pieauguši. “Cik man zināms, ja ģimenē kāds smēķē vai dzer, tad ir viegli dabūt vajadzīgo – vienkārši paņem no mājām vai arī palūdz pilngadīgajiem brāļiem vai māsām, kas ar to aizraujas,” stāsta A.Kručena. Skolēni atzīst, ka arī pārdevējas mēdz būt izpalīdzīgas.
