Biezā sniega sega un pamatīgā sērsna apgrūtinājusi gan meža dzīvnieku, gan arī savvaļas zirgu, liellopu un briežudārza “Mežsētas” iemītnieku pārvietošanos plašajos aplokos.
Aizliedz dzinējmedības
Ņemot vērā izveidojušos biezo sērsnu, Valsts meža dienests izdevis rīkojumu par dzinējmedību aizliegumu.
Dienesta speciālisti norāda, ka patlaban izveidojušies kritiski nelabvēlīgi sniega apstākļi un medību rīkošana ir pretrunā ar Medību likumu, kurā noteikti medību resursu izmantošanas pamatprincipi un atzīts par nelikumīgu medīt apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām. Dienesta speciālisti arī iedzīvotājiem iesaka atturēties no pārvietošanās pa mežu, lai lieki netraucētu un netramdītu meža dzīvniekus, jo bēgot dzīvnieki ielūst apledojušajā sniegā, kas ar asajām malām traumē dzīvniekiem kājas. Īpaši tiek lūgti suņu īpašnieki laukos neļaut suņiem pat ar uzpurņiem brīvi skraidīt pa mežu, lai netiktu dzenāti dzīvnieki.
Valsts meža dienests prognozē, ka, saglabājoties tādiem laika apstākļiem kā patlaban, pārnadžu skaits Latvijas mežos varot būtiski samazināties. Pirms 2009.gada bargās ziemas Latvijā bija uzskaitīti 240 000 stirnu, bet pēdējā stirnu uzskaite, kas tika veikta šāgada aprīlī, liecināja, ka to skaits bija samazinājies līdz 186 000, taču, iespējams, samazinājums bija vēl lielāks. Tiek arī prognozēts, ka šī ziema varētu radīt vēl lielāku pārnadžu skaita samazinājumu, jo pērn sērsna izveidojās janvāra beigās un februārī, bet tagad tā jau ir izveidojusies decembrī. Sērsna no lielajiem meža dzīvniekiem mazāk ietekmē aļņus, taču, turpinoties šādiem laika apstākļiem, šoziem problēmas varētu rasties arī aļņiem.
Nevar izskrieties
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lazdukalns” saimniece Valda Vītola stāsta, ka savvaļas zirgiem jeb konikiem neklājoties viegli, jo kājas stiegot sniegā un sērsnā. “Dzīvniekiem nekas cits neatliek, kā pārdzīvot šo ziemu. Dzīvnieki ir gudri un nekur tālu nestaigā, bet galvenokārt uzturas vietā, kur izliekam siena ruļļus. Tikai tad, ja ir liels vējš un putenis, zirgi paslēpjas tuvējā mežiņā. Katru dienu dodamies raudzīt, lai avotiņš, kur zirgi iet padzerties, vienmēr būtu brīvs no ledus,” stāsta V.Vītola.
Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis uzskata, ka, lai gan šajā ziemā ir vairāk sniega un ir arī pamatīga sērsna, tomēr savvaļas liellopi četru gadu laikā, kopš mitinās dabiskajās Pededzes pļavās, esot pieraduši pie mūsu ziemām. “Savvaļas lopiem ir salīdzinoši izturīgākas kājas, bet viņi galvenokārt uzturas barības tuvumā. Tur sniegs ir nomīdīts. Barībai gan vienmēr jābūt, tāpat kā ūdenim. Aplokos vairākās vietās ir avoti. Tiesa, sniegs šogad uzsniga salīdzinoši agrāk nekā iepriekšējos gados,” atceras G.Ciglis.
Briežudārza “Mežsētas”, kas atrodas Stradu pagastā, vadītāja Ināra Pušpure novērojusi, ka brieži uzturas cieši kopā vienā lielā barā. “Žēl, ka viņi nevar izskrieties plašajos aplokos, jo iestieg dziļajā sniegā un ielūst sērsnā. Visgrūtāk ir jaunajiem dzīvniekiem. Vieni paši tie nekur nevar aizbrist, tāpēc uzturas vecāko tuvumā. Arī citās ziemās ir bijis gan sniegs, gan sērsna, bet šogad viss ir daudz izteiktāks,” saka I.Pušpure.
