Kopš 2006.gada 1.janvāra ir spēkā grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Tie galvenokārt ir saistīti ar nelielo pensiju palielināšanu, pensiju pārrēķināšanu un izmaksu.
Kopš 2006.gada 1.janvāra ir spēkā grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Tie galvenokārt ir saistīti ar nelielo pensiju palielināšanu, pensiju pārrēķināšanu un izmaksu. Ir grozījumi arī citos likumos un noteikumos.
Par šobrīd aktuālāko un nozīmīgākajām izmaiņām, kā arī par to, ko visbiežāk jautā klienti un ko patiešām ir svarīgi zināt, skaidrojumus sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Gulbenes nodaļas Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Faina Poligalova un Apdrošināšanas pakalpojumu daļas vadītāja Inese Zelča.
n Galvenie noteikumi vecuma pensijas piešķiršanai
Vecuma pensijā var doties, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 10 gadi un ir sasniegts vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamais vecums. Sievietēm pašlaik tas ir 60,5 gadi, bet ar šā gada 1.jūliju būs 61, vīriešiem – 62 gadi.
Līdz 2008.gada 30.jūnijam var pensionēties priekšlaikus divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Sievietes patlaban priekšlaikus var pensionēties no 58,5 gadiem, bet ar šā gada 1.jūliju – no 59, vīrieši – no 60 gadu vecuma. Priekšlaikus vecuma pensija tiek piešķirta pilnā apmērā, bet līdz īstā vecuma sasniegšanai tā tiek izmaksāta 80 procentu no pilnas pensijas. Nav izdevīgi pieprasīt priekšlaikus vecuma pensiju tiem, kas ir darba attiecībās, jo strādājošiem priekšlaikus vecuma pensiju neizmaksā. Jo vēlāk tiek pieprasīta vecuma pensija, jo tā ir lielāka.
n Apdrošināšanas stāža reģistrācija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmā
Kopš 2002.gada 1.jūnija darba grāmatiņas vairs netiek lietotas kā darba devēja un darba ņēmēja attiecību apliecinošs dokuments, bet tās būs nepieciešamas, lai apstiprinātu savu apdrošināšanas stāžu, kad pieprasīsiet pensiju vai bezdarbnieka pabalstu. Darba stāžam pielīdzinātu laiku apliecina ar karaklausības apliecību, mācību iestāžu diplomiem par mācībām pēc vidusskolas, bērnu dzimšanas apliecībām un citiem dokumentiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Gulbenes nodaļa jau divus gadus veic apdrošināšanas stāža reģistrāciju savā informācijas sistēmā arī tām personām, kurām šobrīd nav vajadzīga ne pensija, ne bezdarbnieka pabalsts.
Katrs iedzīvotājs, kuram vēl nav piešķirts nekāds sociālais pakalpojums un kuram ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31.decembrim, tiek aicināts iesniegt VSAA Gulbenes nodaļā stāžu apliecinošus dokumentus. Tas dos iespēju ātrāk piešķirt pakalpojumu.
n Ikmēneša piemaksa pie vecuma pensijas
Tiesības uz ikmēneša piemaksu pie pensijas ir Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem pensija ir mazāka par 105 latiem un kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Piemaksu nosakot, tiek ņemts vērā vecuma pensijas lielums piemaksas piešķiršanas brīdī, kā arī pensija, ko saņem no citas Latvijas valsts institūcijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru ir noslēgts atbilstošs līgums. Piemaksu aprēķina tikai par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, kas ņemts vērā Latvijas vecuma pensijas aprēķināšanā, un tā par katru šā stāža gadu ir 19 santīmu. Piemaksa tiek piešķirta uz mūžu, un to turpinās izmaksāt arī tad, ja pensija pēc indeksācijas vai pārrēķina pārsniegs 105 latus. Gadījumos, kad piemaksa noteikta pie priekšlaikus vecuma pensijas, to līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā 80 procentus, turklāt jāievēro – ja pensionārs strādā, ne pensiju, ne piemaksu šajā periodā neizmaksā.
Piemaksas piešķir, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, bet to izmaksu sāks februārī, ieskaitot arī janvāra piemaksu, un regulāri izmaksās vienlaikus ar pensiju. Piemaksas piešķiršanai iesniegums nav jāraksta.
n Lielākas minimālās pensijas
Sakarā ar sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu no 35 latiem uz 45 latiem kopš 1. janvāra palielinājušās minimālās pensijas.
Minimālās vecuma pensijas, ja apdrošināšanas stāžs ir: līdz 20 gadiem – 49,50 lati; no 21 līdz 30 gadiem – 58,50 lati; sākot no 31 gada, – 67,50 lati.
Minimālās invaliditātes pensijas kopš 1.janvāra: III grupai – 45 lati; II grupai – 63 lati; I grupai – 72 lati.
Tiek palielinātas arī apgādnieka zaudējuma pensijas, jo likums nosaka, ka apgādnieka zaudējuma pensija katram bērnam nedrīkst būt mazāka par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (līdz šim bija 50 procenti). Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, šāds minimālais apmērs jānodrošina par katru mirušo vecāku. Apgādnieka zaudējuma pensijas lielums vienam bērnam ir 45 lati, vairāk bērniem – katram bērnam par katru mirušo vecāku – ne mazāk kā 29,25 (līdz šim bija 17,50 lati) lati. Ja apgādnieka zaudējuma pensija pienākas bērnam invalīdam, tās minimālais apmērs ir 50 lati vienam bērnam, vairāk bērniem – katram bērnam par katru mirušo vecāku – ne mazāk kā 32,50 lati. Izdienas pensijām minimālais apmērs nav noteikts.
n Jauni pensiju indeksēšanas nosacījumi
Lai straujāk palielinātu nelielās pensijas, no 2006.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim pensijas, kas nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tas ir, 135 latus, pārskatīs divas reizes gadā – 1.aprīlī un 1.oktobrī, bet pensijas, kas pārsniedz trīskāršu, bet nepārsniedz pieckāršu sociālā nodrošinājuma pabalstu, tas ir, 225 latus, pārskatīs tikai vienreiz gadā – 1.oktobrī. Pārskatot pensijas, ņems vērā faktisko patēriņu cenu indeksu, bet, pārskatot 1.oktobrī, pensijām, kas nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, indekss būs lielāks, jo ņems vērā arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.
n Strādājošiem pensionāriem izdevīgāki pensijas pārrēķināšanas noteikumi
Kopš šā gada 1.janvāra pensijas pārrēķinu var pieprasīt pensionāri, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējās pensijas pārrēķināšanas ir nostrādājuši mazāk nekā 12 mēnešus. Iesniedzot ziņas par nostrādāto laiku, tas var būt kaut vai viens mēnesis. Ja pensija tiek maksāta minimālajā apmērā, jārēķinās, ka, pensiju pārrēķinot, tā var nepalielināties. Šogad, tāpat kā līdz šim, pārrēķinu ir tiesības veikt vienu reizi trīs gados. Ar 2007. gada 1.janvāri pārrēķinu varēs veikt reizi gadā.
n Palielinājusies ar ienākuma nodokli neapliekamā pensija
Kopš 1.janvāra palielinājies ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums pensijām, kas piešķirtas vai pārrēķinātas pēc 1996.gada 1.janvāra, – kopā ar piemaksu tas būs 1320 lati gadā vai 110 latu mēnesī, piemēram, pensijas lielums 2006. gada janvārī ir 104 lati. Piemaksa pie pensijas ir 7 lati. Kopā pensija un piemaksa būs 111 lati. Neapliekamais minimums mēnesī ir 110 lati, ienākuma nodoklis ir jāietur 25 procenti no 1 lata. Represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, I un II grupas invalīdiem papildu atvieglojums būs 456 lati gadā, III grupas invalīdiem – 360 lati gadā.
n Piemaksa pie bērna piedzimšanas pabalsta
Kopš 1.janvāra ir spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr.166 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna piedzimšanas pabalstu”. Salīdzinājumā ar līdzšinējo kārtību pie bērna piedzimšanas pabalsta 296 latiem par pirmā bērna piedzimšanu papildus pabalstam piešķir 100 latus, par otrā bērna piedzimšanu – 150 latus, par trešā bērna un katra nākamā bērna piedzimšanu – 200 latu. Aprēķinot kopējo pabalsta lielumu par katru bērnu, ģimenes bērnu skaitu nosaka normatīvajos aktos par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu noteiktajā kārtībā. Kopējais bērnu skaits tiek ņemts vērā tai personai, kura pieprasa bērna piedzimšanas pabalstu.
n Jauns sociālā nodrošinājuma pabalsts par bērna invalīda kopšanu
Kopš 1.janvāra ir spēkā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz jaunu sociālā pabalsta veidu – bērna invalīda kopšanas pabalstu. To piešķir vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ārstu ekspertīzes komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam līdz 18 gadu vecumam, kuram smagu fizisku un funkcionāru traucējumu dēļ nepieciešama īpaša pastāvīga kopšana. Pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu invalīdu un nav nodarbināta. Pabalsta lielums ir 50 lati mēnesī. Pabalstu piešķir ar dienu, kad ir izsniegts VDEĀK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un izmaksā līdz laikam, uz kuru noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums, vai līdz bērna 18 gadu sasniegšanai. Faktu, ka persona, kura kopj bērnu invalīdu, nav nodarbināta, tātad nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, pabalsta pieprasītājs apliecina iesniegumā par pabalsta piešķiršanu.
Gadījumā, ja persona, kura kopj bērnu invalīdu, sāk strādāt, bērna invalīda kopšanas pabalsta izmaksu pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu. Pabalsta saņēmēja pienākums ir desmit darbdienu laikā par to informēt Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļu.
Ja par bērnu invalīdu vienam no vecākiem piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts, bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta vai bērna kopšanas pabalsta izmaksas beigām.
Lai saņemtu pabalstu, tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļā rakstisku pieprasījumu par pabalsta piešķiršanu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bērna dzimšanas apliecību, VDEĀK izsniegtu izziņu par invaliditātes noteikšanu bērnam un atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam līdz 18 gadu vecumam. Ja pabalsta pieprasītājs ir aizbildnis, jāiesniedz arī lēmums par aizbildnības nodibināšanu.
