Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā “Pļavnieki” sākusies dārzeņu sējas sezona. Jau iesēti puravi un selerijas, ir sadīguši tomātu dēsti. 3.martā sākusies agro kāpostu, kā arī redīsu un salātu sēja.
Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā “Pļavnieki” sākusies dārzeņu sējas sezona. Jau iesēti puravi un selerijas, ir sadīguši tomātu dēsti. 3.martā sākusies agro kāpostu, kā arī redīsu un salātu sēja.
“Šogad dārzeņus audzēsim lielākā platībā, jo pērn pārliecinājāmies, ka dārzeņaudzētājām saimniecībām jāņem vērā klimatiskie apstākļi. Tīrumu tuvumā mums nav ne upes, ne ezera, dīķi izkalta, tāpēc pagājušās vasaras sausums finansiāli saimniecībai “iecirta pamatīgu robu,” stāsta zemnieku saimniecības “Pļavnieki” saimniece, rajona Dārzeņaudzētāju asociācijas vadītāja Ingrīda Sebre.
Minētā iemesla dēļ saimnieki atteikušies no siltumnīcu platību palielināšanas. I.Sebre stāsta, ka šogad necentīšoties audzēt arī retāk sastopamus dārzeņus, jo iepriekšējā pieredze rāda, ka ne vienmēr jaunais spēj ieinteresēt produkcijas patērētājus.
“Diemžēl cilvēku domāšana ir konservatīva. Par to pārliecinājāmies pērn, audzējot baltās galda bietes. Tās garšo tāpat kā sarkanās, tikai ir baltas, bet gulbeniešiem tās nešķita pieņemamas. Toties izdevās realizēt dažādu nokrāsu – zaļu, baltu, dzeltenu un svītrainus kabačus. Tirgū piedāvājot tos, daudzi mazdārziņu īpašnieki atteikušies no kabaču sēšanas,” stāsta I.Sebre.
Līdz šim zemnieku saimniecībā sabiedriskā kārtā strādājuši praktikanti no Malnavas un Bulduru dārzkopības tehnikuma, tāpēc zemniece pozitīvi vērtē Zemkopības ministrijas rasto iespēju šogad pirmo reizi maksāt valsts subsīdijas prakses saimniecībām.
“Dārzeņaudzētāji jau ilgu laiku iestājās par šādu palīdzību, jo daudzas zemnieku saimniecības pieņēma praktikantus un viņus apmācīja par velti. Uzskatu, ka zemniekam jāuzņemas arī atbildība par praktikantu. Manuprāt, vēl aktīvāk jāizvērš mazpulku kustība, lai bērni, darbojoties mazpulkos, apgūtu iemaņas lauksaimniecībā. Dārzeņu audzēšanā bērnam nav viegli, īpaši siltumnīcās bērns nevar palīdzēt, piemēram, uzsiet gurķus. Mums siltumnīcās ir pilienveida laistīšana, zem tomātiem klājam melno plēvi. Darām visu, lai samazinātu darba apjomu,” stāsta I.Sebre.
Asociācijas vadītāja pārliecināta, ka ir nepieciešams iestāties par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu no 18 procentiem uz zemāku lauksaimniecības produktiem, jo, atrisinot šo jautājumu, atrisinātos problēmas nozarē.
“Reāli dārzeņu ražotājam jebkurā gadījumā vajadzētu mazāku nodokli, jo tirgū dārzeņu cenas ir minimālas, bet pēdējo gadu pieredze liecina, ka sausuma dēļ jāiegādājas jaunas papildu laistīšanas sistēmas un jāierīko lauku apūdeņošanas sistēmas, bet tam nepieciešams pamatkapitāls,” uzskata “Pļavnieku” saimniece.
