Katru vasaru arī mēs, gulbenieši, ar interesi sekojam līdzi mūsu spēkavīra Andra Leišavnieka startiem Latvijas spēkavīru čempionātā. Nākamajās brīvdienās Preiļos notiks atkal nākamais posms. Savukārt 30.jūlijā, Gulbenes Pilsētas svētku laikā, notiks Baltijas komandu spēkavīru sacensības.
– Kā tu vērtē savus šīssezonas startus?
– Man šis sporta veids ir kā hobijs, taču tas nenozīmē, ka es aizeju, kaut ko nedaudz pacilāju, vienkārši tāpat garām ejot. Cilvēks vienkārši tāpat to izdarīt nevar, bet, ja viņš izdarīs, tad otrā dienā būs beigts un pagalam. Bet sacensībās vingrinājumi ir vairāki, bez sagatavošanās to nevar izdarīt, ir jāiegulda liels darbs. Ļoti svarīgs ir uzturs, protams, atpūta un treniņprocess. Ja tas viss ir – ir arī rezultāts, ja kaut kas iztrūkst, tad nav arī rezultāta. Šis ir sporta veids, ar kuru ir jādzīvo, lai gan, atklāti sakot, ar jebkuru sporta veidu ir jādzīvo, ir nepārtraukti jātrenējas. Mūsu sportā ir daudz vingrinājumu, tos visus vienkārši nevar paspēt treniņos kvalitatīvi izdarīt. Loģiski, ka kādi vingrinājumi vienkārši nesanāks vai padosies sliktāk, tas ietekmē arī sacensību rezultātus.
Šobrīd ir puiši, kurus no viņu pozīcijām, domāju, būtu gūti izkustināt, tie ir Artis Plivda un Dainis Zāģeris, bet par pārējām vietām vēl notiks sīva cīņa. Finālā būs 10 vingrinājumi, un grūti pateikt, kā kuram veiksies. Šogad dalībnieku arī ir daudz – vidēji 14 atlēti katrās sacensībās. Ja visi būsim uz finālu, izvērtīsies interesantas cīņas, visi ir noskaņoti cīnīties un nepadoties.
– Kuri ir tavi sīvākie šīssezonas konkurenti?
– Godīgi sakot, neesmu vēl atradis. Vienā posmā kādam atlētam veicas nedaudz sliktāk, bet nākamajā, pildot citus vingrinājumus, rezultāts jau ir augstāks. Es nezinu, kā būtu, ja visos posmos būtu vieni un tie paši vingrinājumi – varbūt tas būtu labi, lai gan no otras puses – kļūtu neinteresanti. Šobrīd it kā ir iespēja sevi pierādīt visiem, jo katrā vingrinājumā katram veicas citādāk. Man varbūt ir parocīgāka mešana augstumā, jo augumā esmu garāks, bet ir vingrinājumi, kur mans augums nav vajadzīgs, piemēram, mašīnas vilkšanā no zemes, te atkal izdevīgākā pozīcijā ir īsāka auguma atlēti.
Nepārtraukti ir jāseko līdzi arī savam organismam, kādā vingrinājumā ir jāpiebremzē, lai neiedzīvotos traumās.
– Tu trenējies un piedalies sacensībās jau diezgan ilgi, droši vien ir uzkrāta liela pieredze.
– Ir jau pagājuši kādi seši gadi, kopš sāku startēt sacensībās. Toreiz vēl sacensībās startēja arī Raimonds Bergmanis, tad pamazām klāt nāca jauni atlēti. Lai arī panākumi man ir bijuši gan labāki, gan sliktāki, esmu priecīgs, ka varu startēt šāda veida sacensībās. Ar šo sporta veidu esmu panācis, ka kāds mani zina, esmu iepazinis arī daudzus cilvēkus, kurus citādi varbūt nekad dzīvē nebūtu iepazinis. Visi nekad dzīvē nebūs čempioni, un tas arī nav vajadzīgs. Ja vari – piedalies un dari, ja vari arī kaut ko izcīnīt – ir pavisam patīkami! Turklāt ne tikai tev pašam, bet arī daudziem citiem cilvēkiem. Protams, varbūt pēc kāda laika, kad man kaut kas sāpēs, es teikšu, ka kaut ko nevajadzēja darīt, taču sports ir sports. Un šobrīd es uzskatu, ka esmu tikai ieguvējs.
– Kādas jums, spēkavīriem, ir savstarpējās attiecības?
– Mēs visi esam draudzīgi, neviens necenšas kādam ieriebt, vienmēr draudzīgi aprunājamies, izpalīdzam cits citam, ja ir nepieciešams. Protams, konkurence ir konkurence un zemapziņā droši vien jebkurš kādreiz nodomā, ka tik otram kaut kas nesanāktu, jo katram taču gribas būt vislabākajam.
– Šodien Gulbenē notiks sacensības “Gulbenes dzelzs” un “Tautas stiprinieks”. Šķiet, ka tevi aizrauj arī sacensību organizēšana.
– Uz šīm sacensībām atbrauks puiši no Rīgas, Valmieras, Alūksnes, Balviem, piedalīsies arī vietējie puiši. Mūsu vietējie puiši cīnīsies arī par “Gulbenes dzelzs” titulu, pārējie startēs “Tautas stiprinieka” vērtējumā. Ceru, ka sacensībās piedalīsies arī pagājušā gada uzvarētājs Kristaps Dauksts no Rankas. Lai uzvar stiprākais! Ja viss izdosies, nedaudz vēlāk tiks organizēts arī sacensību otrs posms Balvos. Es un mūsu biedrības “Sporta klubs “Gulbenes K.S.P.”” puiši to darām gan savam, gan arī citu priekam. Ja cilvēki ir gatavi braukt uz šādām sacensībām pat no Rīgas un citām vietām, viņiem ir jādod šāda iespēja. Patīkami, ka varam sarīkot šādas sacensības, prieks, ka mūs atbalsta arī pilsētas pārvalde un novada dome.
Gulbenes Pilsētas svētku laikā, 30.jūlijā, mūsu pilsētā notiks arī Baltijas komandu spēkavīru sacensības. Ceram, ka atbrauks pa trim igauņu un lietuviešu atlētiem, arī mūsu pašu puiši, un tad cīnīsimies, visu darot pa trim. Šīs būs nedaudz citādākas sacensības, taču domāju, ka skatītājiem būs interesanti.
Ja kaut kas patīk un interesē, ir jādara, kamēr to vari izdarīt. Ziemā es gāju arī pie meitas uz bērnudārzu, vilkām virvi. Kopā ar audzinātājām viņi mani kā korķi pa paklāju aizvilka. Piedalījos arī Rūķu svētkos. Es labprāt visur piedalos. Man būs patīkami, ja kāds bērns, piemēram, pēc tam atcerēsies, ka Leišavnieks teica, ka no rīta ir jātīra zobi un jāklausa mamma un tētis. Man patīk sagādāt prieku. Protams, arī es katrreiz cīnos par pēc iespējas augstāku vietu sacensībās, un tomēr lielākoties jau šis sports vairāk ir kā šovs un cilvēkiem to ir interesanti skatīties, viņi no tā gūst prieku.
– Pagājušajā gadā tu kopā ar biedriem izveidoji arī sporta klubu.
– Jā, mēs izveidojām biedrību ar domu, lai ikvienam ir iespēja trenēties. Aigars Cīrulis vairāk darbojas ar spēka trīscīņu, Elvijs Kantāns – ar kikboksu. Jaunieši nāk un trenējas, brauc arī uz sacensībām. Ar manu sporta veidu ir nedaudz citādāk. Pašreiz trenējas Āris Korics, viņš ir piedalījies arī amatieru sacensībās. Iespējams, viņš dosies arī uz nākamo amatieru čempionāta posmu.
Šogad, piesaistot līdzekļus, esam iegādājušies trīscīņas statīvu, ir arī jauns stienis. Arī kikboksam ir jauns inventārs. Manam sporta veidam ir izgatavoti divi dzelzs baļķi. Iespējas ir dotas, tās ir tikai jāizmanto.
– Kas tev gan ikdienā, gan gatavojoties sacensībām sniedz lielāko atbalstu?
– Protams, vislielāko atbalstu man sniedz ģimene – manas trīs meitenes. Viņas mani vienmēr saprot, arī tad, kad kaut kas neizdodas un man kādu mirkli gribas iegrimt sevī. Neapšaubāmi ir patīkami, ka katrreiz sacensībās jūti atbalstu no savējiem. Prieks ir arī par līdzjutēju atbalstu, vienmēr ir patīkami dzirdēt – lai veicas! Paldies visiem, kas man jūt līdzi un atbalsta, arī novada domei, sporta centram, uzņēmumam “Lorynet”, reklāmas darbnīcai “Kopa”. Neatsveramu atbalstu sniedz arī SIA “RCI Gulbene”, ļaujot trenēties savās telpās. Savukārt tik stiprs es droši vien nevarētu būt bez Rankas biezpiena.
