Ik rītu pārlapojot interneta portālus vai preses izdevumus, nākas lasīt, ka jau atkal Latvijā kaut kur peldoties ir gājuši bojā cilvēki. Šī vasara ir izrādījusies īpaši bīstama ūdens izklaižu cienītājiem. Glābšanas dienestu dati liecina, ka šogad noslīkuši jau vismaz 100 cilvēki, tostarp 8 bērni, taču, iespējams, šie skaitļi varētu būt vēl lielāki, jo ne visu nelaimju gadījumos tiek izsaukti glābēji.
Pati piederu pie tiem cilvēkiem, kas ar peldēšanos ir “uz jūs”, tādēļ vienmēr esmu brīnījusies, ka ir cilvēki, kas pārgalvīgi metas ūdenī, ir gatavi pārpeldēt pāri ezeram turp un atpakaļ un cenšas ūdenī izpildīt dažādus trikus. Es saprotu – cilvēks var mācēt labi peldēt un var justies pārliecināts par savām spējām, tomēr – vai tāpēc ir vērts, piemēram, slēgt derības par peldēšanas prasmju salīdzināšanu, vai ir vērts lieki riskēt ar savu dzīvību, vai ir vērts izaicināt savu likteni?
Protams, taisnība ir arī tā, ka daļa šo bojā gājušo cilvēku varbūt būtu izglābta, ja vietas, kur cilvēki dodas peldēties, būtu tiešām oficiālas peldvietas un tajās darbotos arī glābēji, kas nepārtraukti sekotu līdzi peldētāju drošībai un nepieciešamības gadījumā nekavējoties varētu sniegt palīdzību, taču tas mūsdienu ekonomiskajos apstākļos droši vien būtu par daudz prasīts.
Vasara vēl turpinās, un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī turpmāk pieturēsies karsts laiks, tādēļ cilvēki mēģinās meklēt veldzi pie ūdeņiem. Ieklausīsimies glābšanas dienestu aicinājumos un arī paši atbildīgi izvērtēsim savas spējas – neriskēsim ar savām dzīvībām!
