Konkurences padome atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos būvkompāniju starpā – vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma “Latvijas energoceltnieks” ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu “RCI Gulbene”.
Abi it kā esot saskaņojuši tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju, kas pabeigta 2010.gada nogalē. Tagad, iespējams, abiem uzņēmumiem draud sods 10 procentu apmērā no tās apgrozījuma, kā arī liegums piedalīties valsts un pašvaldību konkursos. Par to svētdien vēstīja raidījums “Nekā personīga”.
Uzvedināja KNAB sāktais kriminālprocess
Atcerēsimies, ka konkursā Gulbenes kultūras centra rekonstrukcijai pieteicās deviņi pretendenti, taču nosacījumi bija uzrakstīti tā, ka tos simtprocentīgi izpildīt varēja tikai “RCI Gulbene” un “SIA Latvijas energoceltnieks”, norāda “Nekā personīga”. Pašvaldība līgumu parakstīja ar “Latvijas energoceltnieku”, kas bija piedāvājusi otru dārgāko cenu – 568 000 latu. Firma bija apņēmusies nepiesaistīt apakšuzņēmējus, tomēr visus būvdarbus uzticēja apakšuzņēmumam “RCI Gulbene”.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa “Dzirkstelei” saka, ka, noskatoties šo televīzijas raidījumu, tā arī nav sapratusi iemeslu, kāpēc viņai personīgi 2011.gadā bija jāizcieš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaude, kurā viņas un vietnieka Daiņa Švikas vaina netika pierādīta. D.Švikas komentārs “Dzirkstelei”: “Izskatās, ka var ciest mūsu uzņēmēji, kuri neko sliktu nav darījuši. Ir darba vietas radījuši un uzbūvējuši daudzus objektus.” Viņaprāt, šis skandāls pirms diviem gadiem sākās, kad “kāds izdomāja, ka vajag uzkasīties, pastučīja” Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Mūsu valstī, kā uzskata D.Švika, sūdzēties ir goda lieta. Taču tagad neviens nezina, ar ko tas viss beigsies.
Konkurences padomei nebūtu radušās aizdomas par divu iepriekšminēto būvfirmu nelikumīgo rīcību, ja vien 2011.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesāktu kriminālprocesu aizdomās par nelikumībām kultūras centra rekonstrukcijas konkursā. Sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts ne tikai pret novada domes toreizējo izpilddirektoru Māri Danieku aizdomās par dienesta stāvokļa izmantošanu un dokumentu viltošanu, bet S.Daudziņu un D.Šviku – aizdomās par kukuļņemšanu. Šobrīd pret diviem pēdējiem kriminālprocess ir izbeigts. “Tā jocīgi ir, ka sākumā bija nosaukti vairāki uzvārdi, tagad palicis tikai viens,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes deputāte Ilze Mezīte. Viņa atzīst, ka aizvadīto divu gadu laikā novada domes deputātiem neviens no vadības nav izskaidrojis, par ko īsti vispār ir runa, kas ir noticis ne tā, kā vajadzētu. Viņa pieļauj, ka šāda klusēšana izskaidrojama ar to, ka nevar neko stāstīt, kamēr nav beigusies izmeklēšana un lietas izskatīšana tiesā.
Iekrita, neizmantojot stikla vati
Raidījums stāsta, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pārbaudījis Gulbenes kultūras centra būvniecībā izmantotos materiālus, urbis kultūras centra sienā caurumus un noskaidrojis, ka rekonstrukcijā izmantota nevis cietā akmens vate, bet gan cits materiāls, turklāt tādā daudzumā, ar kādu var nosiltināt vairākus kultūras centrus. Birojs lūdza novada domi atzīt, ka tā cietusi zaudējumus 7218 latu apmērā, bet pagājušā gada 29.decembrī deputāti pēc ilgām diskusijām tā arī nepieņēma lēmumu, ka dome ir cietusi zaudējumus.
“Nekā personīga” norāda uz kādu sakritību – “RCI Gulbene” valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas, turklāt šī firma ir bijusi iepriekšējā darbavieta diviem vēlākajiem pašvaldības izpilddirektoriem – Gvido Stuckam un Mārim Daniekam -, kuri tagad atgriezušies darbā uzņēmējdarbībā.
Atgādinām, ka Gulbenes kultūras centram pēc pašvaldības pasūtījuma ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu ir veikta pilna ēkas rekonstrukcija, ieskaitot labiekārtošanu un jumta nomaiņu. Kopējā renovētā ēkas platība veido 2104 kvadrātmetrus. Gulbenes kultūras centra renovācija darbu izpildes laikā sadārdzinājās par gandrīz pusmiljonu latu. Projekta kopējās izmaksas ir 879 821,76 lati, no tiem kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 804 426,29 lati, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 83 procenti jeb 667 673,82 lati; valsts budžeta dotācija ir 6 procenti jeb 48 265,58 lati. Gulbenes novada domes finansējums ir 163 882,36 lati, no tiem attiecināmās izmaksas ir 88 486,89 lati, kas ir 11 procenti no kopējām attiecināmajām izmaksām.
Iedzīvotāji kritiski vērtē šā projekta izpildes kvalitāti.
