Laikraksta “Dzirkstele” 28.februāra numurā publicējām gulbenietes Raisas vēstuli “Riņķa dancis sociālajā dienestā”. To komentēt lūdzām Gulbenes novada Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāju Anitu Beļajevu. Viņa raksta:
“Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincips – „sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību” (5.p.). Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”18.p. nosaka, ka „ja deklarācijas iesniegšanas laikā kādam ģimenes loceklim (personai) nav ienākumu, izņemot ģimenes valsts pabalstu, bet iepriekšējo triju kalendāra mēnešu laikā šīs personas vidējie ienākumi bija vienādi ar vai mazāki par attiecīgā gada 1.janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, novērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli, šīs personas ienākumus neņem vērā”. Piemēram, ja persona guvusi ienākumus oktobrī 80 latus, novembrī 80 latus, decembrī 40 latus, tad persona ar 1.janvāri ir tiesīga lūgt pabalstu un minētie ienākumi netiek ņemti vērā.
Pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2011.gada 30.decembrī, 5.panta trešās daļas 2.punktā teikts, ka, novērtējot klienta resursus, par ienākumiem neuzskata piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus.
Tas nozīmē, ka šobrīd klienta ienākumos ieskaita arī vecāku pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, un bezdarbnieka stipendiju, kas arī ir minēts vēstulē.
Minētie ienākumi jāņem vērā arī tad, ja šie ienākumi gūti pagājušajā gadā, bet novērtēšana notiek pēc 2012.gada 1.janvāra.
Lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstus, ar katru pilngadīgu personu (izņemot likumdošanā paredzētās personu kategorijas) sociālais dienests slēdz vienošanos par klienta līdzdarbības pienākumiem un to izpildes termiņiem, tie ir, piemēram, reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, izmantot aģentūras piedāvātās iespējas, aktīvi iesaistīties darba meklējumos, pieņemt piedāvāto darbu, ja persona ir darbaspējas vecumā, nekavējoties sniegt sociālajam dienestam patiesas ziņas par ienākumiem, atļaut apsekot klientu dzīvesvietā, rūpēties par savu veselību, iesaistīties sociālo un darba prasmju apgūšanas un uzturēšanas pasākumos, pildīt uzliktos līdzdarbības pienākumus u.c.
Ja klients janvārī saskaņā ar līdzdarbības vienošanās paredzētajām aktivitātēm ir sociālajam dienestam sniedzis patiesu informāciju par ienākumiem, piemēram, ka persona saņem bezdarbnieka stipendiju, tad sociālais dienests ir tiesīgs pārvērtēt garantētā minimālā ienākuma līmeņa apmēru, ņemot vērā ienākumus iepriekšējos trīs mēnešos, protams, klientam iesniedzot iesniegumu.
Ņemot vērā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumus (12.panta ceturtā daļa), pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz 3 mēnešus pēc kārtas, iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos, kas rada labumu sabiedrībai, par to noslēdzot līgumu, kurā paredzēta pušu atbildība, tiesības, pienākumi. Pasākumā klientu drīkst iesaistīt līdz 12 stundām nedēļā. Situācijā, kad persona līgumu neparaksta, viņa atsakās iesaistīties uzdotā līdzdarbības pienākuma izpildē, tas ir pamats lēmuma pieņemšanai par pabalsta izmaksas pārtraukšanu.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka pašvaldībai operatīvi jāreaģē uz izmaiņām klienta sociālajā un materiālajā situācijā, kā arī aktīvi jāatsaka sociālā palīdzība negodīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem un jāuzsver klienta pienākums atlīdzināt pašvaldībai nepamatoti saņemtais sociālās palīdzības pabalsts.
Sociālais pabalsts nav ikmēneša darba alga. Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ir specifisks pabalsts, kas klientam jāsaņem galējas krīzes gadījumā – tā ir atzinusi arī labklājības ministre Ilze Viņķele.
Atgādinu, ka sociālās palīdzības klientam ir jāizmanto jebkura legāla iespēja nopelnīt, lai mazinātu iespēju būt atkarīgam no sociālā pabalsta. Laukos, arī pilsētā, ja tas ir iespējams, tā noteikti ir piemājas saimniecība, kur iespējams ģimenes patēriņam izaudzēt dārzeņus, augļus, ogas. Vasarā jāizmanto iespēja vākt meža veltes ne tikai pārdošanai, lai iegūtu iztikas līdzekļus, bet arī sagatavot krājumus ziemai pašpatēriņam.
Sociālā darba speciālisti sniegs paskaidrojumus, konsultācijas par personām neskaidriem sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jautājumiem. Sarežģītākos gadījumos konsultējamies ar novada domes juristiem un Labklājības ministrijas atbildīgajiem speciālistiem, lai kopīgi risinātu attiecīgo problēmu. Laipni gaidīti sociālajā dienestā!”
