Pagājušajā nedēļā aptuveni piecdesmit Gulbenes novada un pilsētas seniori bija ieradušies uz tikšanos tautas kustības ”No sirds Latvijai” dibinātāju novadnieci Ingunu Sudrabu un šīs kustības koordinācijas padomes priekšsēdētāju bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.
Tā kā pats pasākums ticis organizēts ļoti īsā laikā, arī viesi bija ārkārtīgi steidzīgi. Izturējuši pusotru stundu ilgo tikšanos un saņēmuši stāmereniešu Marijas un Viļa Kļaviņu cepto spēka maizi, viņi steidzīgi devās projām. Viens otrs seniors gan mēģināja pēc oficiālās daļas parunāties ar ciemiņiem, bet tas tā arī neizdevās. Tiesa, gan I.Sudrabai, gan G.Kūtrim nācās uzklausīt ne tikai senioru jautājumus un izturības vēlējumus, bet arī skarbu kritiku, kas liecināja par to, ka cilvēki vispārīgiem solījumiem vairs netic.
Viesu vispārīgais redzējums tomēr nespēja seniorus pārliecināt, tāpēc viņi uzdeva tiešus jautājumus, piemēram, par sliktās kvalitātes celtniecības materiāliem, par to, vai tikšanās uzskatāma par pirmsvēlēšanu aģitāciju. I.Sudrabai tika aizrādīts, ka viņa nav informēta, kas notiek Gulbenē un tamlīdzīgi.
Partiju tomēr veidos
I.Sudrabas un viņas domubiedru veidotā tautas kustība šobrīd apvienojusi jau 600 cilvēku. Pēc nozaru principa ir izveidotas 13 darba grupas, kas regulāri sanāk kopā, lai dalītos ar savām idejām un pieredzi, kā arī strādātu pie rīcības programmas izveides. Latvijā tiek veidotas arī atbalsta grupas reģionos un novados. Lai gan I.Sudraba augstāk par visu vērtē katra cilvēka personīgo atbildību, tomēr tiks veidota arī partija, jo šobrīd juridiski nav citas iespējas, kā realizēt mērķus un idejas dzīvē.
Pirmajā vietā – cilvēku intereses
„Tiekoties ar cilvēkiem, esmu pārliecinājusies, ka viņiem ir idejas, ka viņi saprot, kas ir jādara citādāk. Mūsu valsts un cilvēku interesēm jābūt pirmajā vietā. Cilvēkam ir būtiski būt novērtētam, pamanītam, vajadzīgam, justies drošam par to, kā viss notiek, kas notiks turpmāk. Es sāku aicināt cilvēkus vienoties un iesaistīties kustībā tāpēc, ka es pati un ļoti daudzi cilvēki jūtas tā, ka nav vajadzīgi savai valstij, nav novērtēti un nejūtas droši un uzklausīti. Ja tā nebūtu, tad šo 20 gadu laikā mēs nebūtu pazaudējuši 600 tūkstošus cilvēku, kas ir vajadzīgi citās valstīs, lai gan cilvēks var būt piepildīts un laimīgs tikai savā zemē,” uzsvēra I.Sudraba.
Latviju no nulles nebūvēs
I.Sudraba pauda, ka valsts potenciālu saskata lauksaimniecībā, kā arī zinātnē, kur zinātnieki šobrīd strādā nevis Latvijas, bet pasaules lielo kompāniju interesēs. „Mūsu cilvēki spēj veikt zinātniskus atklājumus, bet viņiem pietrūkst Latvijā eksperimentālās ražotnes, kur šos atklājumus pārvērst ražojošā patentā, tehnoloģijā vai produktā. Ikviens ārzemju investors ir kolonizators, kurš ekspluatē mūsu cilvēkus, bet peļņu izved ārpus Latvijas. Aktīvais valstiskums šajā jautājumā nozīmētu valsts atbalstu vietējiem uzņēmējiem. Valsts esam mēs paši, tāpēc mums ir savstarpēji jāsadarbojas, citam citu jāatbalsta,” norādīja runātāja.
Savukārt G.Kūtris teica, ka jaunā tautas kustība negrasās Latviju būvēt, sākot no nulles, bet sakārtot to, kur nav kārtības. Viņš uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums vēlas tautas vēlētu prezidentu, vēlas balsot nevis par partiju, bet par konkrētu cilvēku. Lai to panāktu, izdarāmas nelielas izmaiņas Satversmē. G.Kūtris akcentēja, ka tad, ja ir nauda, rūpīgi jāizdomā, kā to saprātīgi tērēt, nevis kaut ko bezjēdzīgi reformēt.
