Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.
Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.
Vācijā katrā no federālajām zemēm ir sava kārtība un pirmās skolas dienas datums atšķiras. Tas pat atšķiras gadu no gada. Piemēram, 2003./2004. mācību gads Šlesvigas – Holšteinas federālajā zemē sācies 11.augustā, Hamburgā – 14.augustā, bet Meklenburgas -Forpomernas federālā zemē pirmā mācību gada diena šogad bija 18.augusts.
Dānijā vidusskolēniem skolas solā jāsēžas jau 4.augustā, bet pamatskolās – 11.augustā. Arī Somijā, Norvēģijā un Nīderlandē mācības sākas augusta vidū. Kaimiņvalstī Zviedrijā municipalitātes, vadoties no Izglītības likuma, izlemj, kad sāksies un beigsies mācību gads. Šogad mācības zviedru skolās sākas augusta nogalē (18. līdz 28.augusts).
Savukārt 1.septembris tāpat kā mums ir “1.septembris” Beļģijā, Īrijā, dažās Austrijas federālajās zemēs, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā, Slovākijā un Polijā.
Francijā pirmā skolas diena ir 2.septembris. Itālijā tāpat kā Vācijā katram reģionam ir dota brīvība noteikt, kad katru gadu sāksies mācību gads. Pirmā mācību diena parasti ir septembra otrajā vai trešajā nedēļā. Piemēram, Toskānā šogad skola sāksies 15.septembrī, bet Sicīlijā tikai 26.septembrī. Vienīgais kopīgais nosacījums ir, ka skolas gadā ir vismaz 200 mācību dienas. Šķiet, ka dienvidu zemēs patīk mācības sākt septembrī, kad kļūst vēsāks. Piemēram, Maltā skolēniem uz skolu jādodas 22.septembrī, bet Spānijā atkarībā no reģiona – otrajā vai trešajā septembra nedēļā.
Anglijā un Velsā skolām jāstrādā vismaz 380 pusslodzes mācību dienas, un valsts nediktē, kad skolām sākt mācības gadu un kad to beigt. Par to lemj vai nu reģionālās izglītības pārvaldes vai arī pašas skolas, piemēram, privātskolas. Lielākoties Britu salās skolēniem jāatsāk skolas gaitas septembra pirmajā nedēļā. Mācību gads beidzas jūlija vidū vai beigās.
Runājot par brīvdienām mācību gada laikā, valstīs, kurās ir kalni un kur var slēpot, gan skolās, gan augstskolās februārī vai martā parasti ieplāno tā sauktās slēpošanas brīvdienas vismaz nedēļas garumā. Visās Eiropas valstīs, protams, ir Ziemassvētku un Lieldienu brīvdienas.
Vasaras brīvdienu garums daļā valstu, piemēram, Beļģijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Slovēnijā un Slovākijā, ir deviņas nedēļas. Bet visīsākais vasaras brīvlaiks Eiropā ir vācu un britu skolēniem – tikai sešas nedēļas vasaras atpūtai.
Toties Latvija ir to valstu vidū, kur skolēniem ļauts daudz ilgāk atpūsties. Garš brīvlaiks (11 – 13 nedēļas) ir arī Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Spānijā, Maltā un Rumānijā, bet vislielāko brīvību vasarā bauda bērni Kiprā, kur skolas vasaras brīvdienas ir 15 nedēļu garumā.
