“Dzirkstele” sāk iepazīstināt savus lasītājus ar Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajām apvienībām un partijām, kuras nolēmušas piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās un kuras, visticamāk, varētu pārsniegt piecu procentu barjeru. Katras partijas birojam nosūtījām jautājumus, uz kuriem lūdzām atbildēt kādu no attiecīgā politiskā spēka vadošajiem pārstāvjiem. Par atbildēm savu viedokli lūdzām izteikt arī mūsu novada cilvēkiem. Sākam ar apvienību “Vienotība”.
Uz laikraksta jautājumiem atbild Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, partiju apvienība “Vienotība”.
Gulbenieši vērtē “Vienotības” solījumus- Kā mazināt budžeta deficītu – ievērojot Valūtas fonda prasības vai kā citādāk?
– Precīzi konsolidācijas apjomi būs zināmi pēc trešā ceturkšņa budžeta izpildes rezultātu apkopojuma, tomēr jau šobrīd, vērtējot nodokļu ieņēmumu atbilstību prognozētajam, ir skaidrs, ka konsolidācijas apjomam būtu jābūt mazākam par 400 miljoniem latu. Šobrīd ir zināmi trīs galvenie virzieni, uz kā rēķina palielināt valsts ieņēmumus un samazināt izdevumus: 1. Finanšu ministrija ir izstrādājusi nodokļu politikas pamatnostādnes, piedāvājot pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu; 2. nepieciešams pagaidu risinājums ir pensiju otrā līmeņa iemaksu samazinātā likme, kas ļaus rast 100 miljonu latu lielu ietaupījumu nākamā gada valsts budžetā, vienlaikus pasargājot no samazinājumiem esošās pensijas; 3. finiša taisnē ir darbs pie valsts iestāžu funkciju izvērtēšanas. Provizoriski šādi ietaupīt varētu apmēram 128 miljonus latu.
Nepieciešams risinājums budžeta sabalansēšanai un nodokļu sloga mazināšanai ir ēnu ekonomikas samazināšana. Turpmākajos gados jāsabalansē valsts budžets, sasniedzot tautsaimniecības izaugsmi par 20 %, uz pusi samazinot ēnu ekonomiku, palielinot privātuzņēmēju skaitu par 50 %, 2013.gadā panākot 70 % nodarbinātības līmeni (nodarbināto skaits 1,1 miljons), veicinot rūpniecību un eksportu, piesaistot ārvalstu investīcijas, pakāpeniski īstenojot nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem.
Divu gadu laikā ir jāatgriežas pie Māstrihtas kritērijos noteiktā 3 % valsts budžeta deficīta, 2014.gadā – pie bezdeficīta budžeta, pilnībā sabalansējot valsts ienākumus un izdevumus. Jāturpina virzība uz budžetu ar pārpalikumu, kas dos iespēju ātrāk atdot valsts parādu starptautiskajiem aizdevējiem un izpildīt priekšnoteikumus, lai Latvija īstenotu izvirzīto mērķi – 2014.gadā iekļautos eirozonā.
– Kādas ir jūsu apvienības domas par nodokļu politiku?
– Latvijai jāturpina būt relatīvi zema nodokļu sloga valstij, kurā nodokļu slogs ir aptuveni trešdaļa no IKP. Apvienība iestājas par taisnīgāku nodokļu sistēmu – mazāki nodokļi par darbu, bērniem, veselību, izglītību, zaļo dzīvesveidu nekā par patēriņu, īpašumiem, piesārņojumu. Īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, izdosies sekmīgāk veicināt tautsaimniecības attīstību.
Līdz ar fiskālās situācijas stabilizēšanos jāīsteno nodokļu samazināšana darbaspēkam, vienlaikus atjaunojot regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Pakāpeniski jāpalielina attaisnotos, ar IIN neapliekamos izdevumus par ieguldījumiem izglītībā, veselībā, 3.līmeņa privātajā pensijas uzkrājumā. IIN jāsamazina līdz 22 % 2013.gadā.
– Enerģētika – valsts neatkarības jautājums!
– Energoatkarības statistika nav tikai skaitļi – tā ir tendence, kas ietver arī politiskās atkarības riskus, ko pierādījis spēcīgais Krievijas gāzes lobijs Saeimā, mēģinot panākt akcīzes nodokļa atcelšanu šim Latvijas enerģētisko atkarību veicinošajam resursam. Lai novērstu Latvijas enerģētisko atkarību no viena piegādātāja, līdz 2015.gadam nepieciešams izveidot efektīvus energotīklu starpsavienojumus un pilnvērtīgi iekļauties Eiropas vienotajā energosistēmā. Pieņemot Atjaunojamās enerģijas likumu, jāsniedz atbalsts Latvijā pieejamo atjaunojamo energoresursu ieguvei, lai panāktu, ka 2015.gadā 40 % no visiem izlietotajiem energoresursiem ir atjaunojamie. Ņemot vērā „zaļās” enerģijas inovāciju potenciālu, nepieciešams radīt alternatīvus enerģijas ieguves veidus – biomasas, sadzīves un ražošanas atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā. Jārod labākie risinājumi mazu, ekonomisku koģenerācijas apkures sistēmu ieviešanai, panākot augstāku efektivitāti, konkurenci un zemākus tarifus patērētājiem. Izmantojot ES un valsts budžeta resursus, īpašs atbalsts jāsniedz mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai. Kopā ar Baltijas valstīm jāturpina darbs pie jaunas atomelektrostacijas celtniecības, atbalstot lētāko un tīrāko enerģijas ieguves veidu.
– Kā risināt sociālās jomas problēmas? Vai tiks mazinātas pensijas? Tieši jūsu valdība samazināja pensijas pēc pašvaldību vēlēšanām.
– Veidojot nākamā gada valsts budžetu, pensijas netiks mazinātas. Šī valdība spēja nodrošināt valsts maksātspēju pērn daudz sarežģītākos finansiālos apstākļos un spēs to paveikt arī nākamā gada budžetā. Tomēr ir jāmeklē iespējas mazināt citus valsts izdevumus.
Savukārt, runājot par sociālo jomu kopumā, jāuzsver, ka, Latvijas sabiedrībai novecojot, jārēķinās ar izdevumu pieaugumu sociālajai drošībai un sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai jāveltī vislielākā uzmanība. Nepieciešams stingri noteikt, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas izmantojamas tikai noteiktajiem mērķiem – iestājoties pensijas vecumam, invaliditātes, bezdarba, slimības, ģimenes pieauguma gadījumā un tamlīdzīgi, nevis pamatbudžeta „aizlāpīšanai”.
Ir jāveicina pensiju kapitāla uzkrāšana visos trijos pensiju līmeņos – solidārajā, valsts fondētajā un brīvprātīgajā (privātajā), tādējādi pakāpeniski nodrošinot iepriekšējo ienākumu aizvietojamību vecumdienās 55–60 % līmenī. Pakāpeniski jāpalielina sociālo iemaksu apjoms valsts fondētajā (otrajā) pensiju līmenī līdz 6 % un jānosaka, ka daļa no otrā pensiju līmeņa iemaksām ieguldāmas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ar motivējošu nodokļu politiku jāveicina iedzīvotāju uzkrājumi privātajos (trešā līmeņa) pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā.
– Kā attīstīt novadus un novadu nomales? Jūsu programmā teikts, ka katrā novadā tiks izveidota viena ražotne.
– Lai vienlīdzīgi attīstītu gan novadu centrus, gan nomales, jāturpina valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošana un pilnveidošana. Tuvākais uzdevums ir panākt proporcionālu visu reģionu attīstību. Četros gados, ieguldot trīs miljardus latu no Eiropas Savienības fondiem un nacionālā budžeta, spēsim nodrošināt Latvijā 1,1 miljonu darba vietu, sasniedzot pirmskrīzes nodarbinātības līmeni. Pakāpeniski palielinot pašvaldībām ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu un atvieglojot pašvaldību kreditēšanas nosacījumus, jāmotivē novadi atbalstīt uzņēmējdarbību. Ikvienā novadā ir jārada labvēlīgi apstākļi jaunu ražotņu izveidei, piemēram, Vidzemes reģionā ir labvēlīgi apstākļi kokrūpniecības attīstībai.
– Kā vērtējat reģionālo reformu Vidzemē?
-Turpinot valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, Vidzemē īpaša uzmanība jāpievērš pakalpojumu pieejamībai lielajos – Alūksnes, Gulbenes un Madonas – novados, lai pašvaldības pakalpojumi būtu pieejami ikvienam novada iedzīvotājam arī attālākajās nomalēs. Tādēļ šajā reģionā īpaša uzmanība jāpievērš lauku attīstības perspektīvām, palielinot valsts līdzekļus novadu infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības veicināšanai. Objektīvi izvērtēt visus reformas plusus un mīnusus varēsim tad, kad jaunievēlētās novadu domes būs nostrādājušas vismaz 2-3 gadus.
– Kas sagaida izglītības jomu?
– Izglītības sistēmā jāveido racionāls skolu tīkls, lai maksimāli nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību katram skolēnam. Ir jāpanāk, ka vismaz 97 % Latvijas bērnu iegūst pamatizglītību. Ir jāatjauno obligātās vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības apguve. No budžeta apmaksāto studiju vietu skaits pakāpeniski jāpalielina vispirms prioritāro nozaru vajadzībām. Īpaši jāattīsta zinātnes un pētniecības virzieni dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās.
Izglītībā galvenais uzdevums ir nodrošināt izglītības pieejamību katram bērnam, izveidojot racionālu skolu tīklu, pilnveidojot principu “nauda seko skolēnam”.
– Kā var veicināt aizbraukušo tautiešu atgriešanās?
– Nodarbinātība valstī ir atkarīga no ekonomikas izaugsmes. Latvijas tautsaimniecība atgūstas no krīzes, rūpnieciskās ražošanas apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos ir palielinājušies par 9 %, eksports – par 22 %. Mērķtiecīgi turpinot valdības ekonomikas stabilizācijas programmu, jau rudenī varētu tikt paaugstināts Latvijas valsts kredītreitings. Tas ir svarīgi, lai piesaistītu tik nepieciešamās ārvalstu investīcijas, kas būs starp lielākajiem nodarbinātības veicinātājiem. Jau tagad ir atsākusies investoru interese par vairākām nozarēm – apstrādes rūpniecību, enerģētiku, transporta un tranzīta jomu. Te arī radīsies vairāk darba vietu jau tuvākajos gados. Tad pārliecinošāk sajutīsies arī citu nozaru uzņēmumi, atsāksies plašākas investīcijas sabiedriskajā sektorā, arī apgūstot Eiropas Savienības fondu naudu.
– Kā iespējams panākt dzimstības pieaugumu un mirstības samazinājumu, kā teikts jūsu programmā?
– Latvijas sabiedrība strauji noveco. No 1991. līdz 2009.gadam bērnu skaits samazinājies gandrīz uz pusi, 2060.gadā katriem trim strādājošajiem būs jāuztur divi pensionāri.
Dzimstības pieaugums ir jāpanāk, radot iedzīvotājos drošības sajūtu par savu un savu bērnu nākotni. Politiķu pienākums ir radīt apstākļus, kuros cilvēki zina, ka katram no viņiem būs iespēja strādāt un nodrošināt savu ģimeni, viņu bērniem būs pieejama kvalitatīva, moderna izglītība, kas nākotnē spēs viņiem nodrošināt darbu un karjeru. Savukārt mirstības samazinājums galvenokārt panākams, ievērojami uzlabojot veselības aprūpes sistēmu, īpaši preventīvo veselības aprūpi.
– Kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu medicīnisko aprūpi laukos?
– Vispirms ir nepieciešams panākt, lai tās finansējums nesamazinātos, bet, ekonomikas situācijai uzlabojoties, turpmāk veselības aprūpes finansējumu ik gadu palielināt vismaz par pusi procenta, 2014.gadā sasniedzot 5 % no IKP. Jāmeklē rezerves arī veselības aprūpes sistēmas iekšienē, pilnveidojot to strukturāli un organizatoriski. Ir jāpaaugstina prasības ģimenes ārstu darba kvalitātei un atbildība par pacienta veselību, jāizveido stiprs un mobils neatliekamās palīdzības dienests. Lai veselības nauda netiktu izniekota nepārdomātos pakalpojumu un tehnoloģiju iepirkumos, nepieciešams palielināt veselības aprūpes iestāžu vadītāju atbildību par veselības aprūpes izmaksu efektivitāti. Slimnīcu reorganizācija šobrīd ir apturēta, atstājot valstī 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas. Analizējot pacienta vajadzības, ir skaidrs, ka šāda sistēma ir optimāla.
– Kā laukiem vairāk piesaistīt Eiropas naudu?
– Esam apņēmušies aktīvi aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses jaunās ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013.gada reformas izstrādē. Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz 2020.gadam Latvijas laukos ienāktu vismaz 2,3 miljardi eiro ES atbalsta līdzekļu. Savukārt ar valsts subsīdiju palīdzību mērķtiecīgi jāatbalsta lauksaimniecības kooperācija, saimniecību tālāka modernizēšana un ražošanas efektivitātes paaugstināšana, veicinot mūsu lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Lauku attīstības kontekstā svarīga ir zemnieku sadarbība, veidojot kooperatīvus, kas spēj diktēt cenas produkcijas iepircējiem un sekmīgi izlauzties arī eksporta tirgo.
– Ar kādiem spēkiem veidosiet koalīciju?
– Balstoties uz “Vienotības” definētajām vērtībām, arī veidosim nākamo valdību, sadarbojoties ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri par pamatu savai politiskajai darbībai izvirzījuši nacionālas, rietumnieciski orientētas Latvijas ideju. Taču politiskā situācija Latvijā ir izveidojusies kritiska. Andra Šķēles un Aināra Šlesera politiskā apvienība “Par labu Latviju” ir skaidri paziņojusi, ka cer atgriezties valdībā, atbalstot “Saskaņas centra” premjera kandidātu Jāni Urbanoviču un izveidojot koalīciju. Viņi cer, ka izdosies iegūt varu Latvijā tāpat kā tas izdevās Rīgā. Tādēļ šobrīd Latvijas nākotne ir tautas rokās. Šobrīd vairāk nekā jebkad ir svarīgi nepazaudēt Latviju kā demokrātisku, uz rietumu vērtībām balstītu valsti. Tā ir izvēle ne tikai par gudru Saeimu, bet arī par gudru valdību.
Politiskās apvienības “Vienotība” deputātu kandidāti Vidzemes vēlēšanu apgabalā:
1. Valdis Dombrovskis – pašreizējais Latvijas Ministru prezidents.
2. Artis Pabriks – bijušais ārlietu ministrs, Saeimas deputāts.
3. Ilma Čepāne – Saeimas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore.
4. Arvils Ašeradens – bijušais a/s “Diena” valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis biedrībā “Latvijas Preses izdevēju asociācija”, nodibinājumā “Dienas Gada balva kultūrā”, nodibinājumā “Dienas Nākotnes fonds”, Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda uzticības padomes loceklis.
5. Edvards Smiltēns – juridiskā biroja “Smiltēns & Grīnbergs” partneris.
6. Ina Druviete – bijusī izglītības un zinātnes ministre, Saeimas deputāte, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece.
7. Ainars Latkovskis – bijušais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, Saeimas deputāts.
8. Liene Liepiņa – Saeimas deputāte.
9. Ilze Vergina – Smiltenes Centra vidusskolas direktore, Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāles vadītāja, Smiltenes novada domes priekšsēdētājas vietniece.
10. Ainārs Šteins – Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.
11. Inese Muhka – latviešu valodas skolotāja Rīgas Celtniecības koledžā, Izglītības daļas projektu vadītāja Latviešu valodas aģentūrā.
12. Andris Vilks – Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomnieks ekonomikas jautājumos.
13. Alberts Krūmiņš – Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas biedrības valdes loceklis, Saeimas deputāts.
14. Sandra Vilsone – SIA “KPMG Baltics” personāla vadītāja.
15. Juris Žūriņš – Limbažu novada domes deputāts, bijušais Limbažu pilsētas domes priekšsēdētājs.
16. Igors Aleksandrovs – Madonas novada pašvaldības SIA “Madonas slimnīca” ārsts, ķirurgs, Saeimas deputāts.
17. Dzintars Ābiķis – Saeimas deputāts.
18. Dzintra Hirša – pensionāre, strādājusi Latvijas Valsts bibliotēkā, ZA Valodas un literatūras institūtā, vadījusi Valsts valodas centru.
19. Guntars Galvanovskis – Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāts, SIA “Ozola nami 2” valdes loceklis, SIA “Ozola nami” valdes priekšsēdētājs, SIA “Altius Basket” valdes loceklis, ekonomikas ministra ārštata padomnieks, SIA “Ozola beķereja” valdes loceklis.
20. Andris Ceļmalnieks – Daugmales pamatskolas direktors.
21. Kārlis Kamradzis – korporācijas “Selonija” filistru palīdzības biedrības valdes loceklis.
22. Pēteris Ontužāns – VAS “Elektronisko sakaru direkcija” valdes loceklis.
23. Ilgonis Leišavnieks – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Informācijas sabiedrības politikas departamenta direktors, Ķekavas novada domes deputāts.
24. Ingmārs Čaklais – Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, zvērinātas notāres Daces Čaklās biroja vadītājs, biedrību “Mārupes Teātris” un “Mazais Teātris” valdes loceklis un režisors.
25. Artūrs Hercogs – Saeimas deputāta palīgs, SIA “Carrington Debt Solutions” valdes loceklis.
26. Andis Caunītis – Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris, Gulbenes novada domes deputāts.
27. Ilze Bule – SIA “I.B. Bilance” un SIA “Tavs grāmatvedis” valdes priekšsēdētāja.
28. Jānis Siliņš – Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents.
29. Sanita Megere – Klevinska – Ropažu novada pašvaldības deputāte, Ropažu novada Kultūras un izglītības centra vadītāja.
30. Ieva Akuratere – Rīgas domes deputāte, dziedātāja, brīvmāksliniece.
No partiju mājas lapas, CVK
Gulbenieši vērtē “Vienotības” solījumus
Aivars Začs, gulbenietis, vēstures pētnieks: – Sabiedrības dzīve atrodas mūžīgā kustībā, mūžīgā pārmaiņu procesā. Ministru prezidenta Valda Dombrovska (“Vienotība”) atbildes aptver plašu mūsu dzīves problēmu loku. Neviennozīmīgi vērtējamas “Vienotības” iespējas taisnīgi realizēt, noregulēt attiecības sabiedrības locekļu starpā. Ideāli, ja “Vienotības” uzstādījumi aizsargātu visas intereses, kuras pašreizējā sabiedrība uzskata par cienīgām.
Neskaidrība paliek par V.Dombrovska valdības pusotra gada darbības laiku. Vai “Vienotība” ir politiskais spēks, kas ilgtermiņā spējīgs uzņemties atbildību valsti nostādīt “uz kājām”?
Ir samilzusi problēma, kas nemazinās. Saikne starp tautu un politiķiem. Neticība tautas kalpiem, ka var būt labāk. Un kā gan citādi, ja tagad uz vēlēšanām tiek doti utopiski solījumi. Piemēram, “Jāsabalansē valsts budžets, sasniedzot tautsaimniecības izaugsmi par 20 %, uz pusi samazinot ēnu ekonomiku, palielinot privātuzņēmēju skaitu par 50 %”, tāpat solot strauji samazināt bezdarbu. Apsveicami, ja 2014.gadā veselības aprūpes finansējums sasniegtu 5 % no iekšzemes kopprodukta. Būtu jau labi, ja novados izdotos panākt proporcionālu visu reģionu attīstību, tuvākajos gados ieguldot trīs miljardus latu no Eiropas Savienības fondiem un valsts budžeta.
Uldis Boldāns, students Latvijas jūras akadēmijā: – Kā jau uzsver Valdis Dombrovskis viņa plānotās ieceres ir saistītas ar rietumiem. Pozitīvi, ka tiek plānots ievērojams atbalsts novadiem un to attīstībai.
Protams, idejas kopumā nav sliktas, bet diemžēl, ņemot vērā pirms gada aktuālās peripetijas ar pensijām, kļūst nestabila “Vienotības” politiskā atbildība un kultūra. Grūti pašlaik novērtēt, cik efektīva ir bijusi šī ekonomikas stabilizācijas programma, kuru uzsver V.Dombrovskis, jo Latvijas mazo ekonomiku tieši ietekmē gan Eiropas, gan pasaules tirgus tendences, tāpēc arī pašreizējā izaugsme ir diezgan likumsakarīga. Uzskatu – ja mēs Latvijā gribam redzēt tikpat vērienīgas un efektīvas reformas valsts pārvaldē esošajās institūcijās, kā, piemēram, Gruzijā, kur kukuļošana ir gandrīz izskausta un uzņēmumu persona var nodibināt 13 minūšu laikā, tad es noteikti vēlētos dzirdēt daudz strukturētāku un precīzāku plānu, jo Latvijā ir jābūt spēcīgiem uzņēmumiem ar talantīgiem vadītājiem, un tas ir jāattīsta, lai sekmētu izaugsmi.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece: – Izlasot atbildes, pozitīvi ir tas, ka zelta kalni netiek solīti. Te ir runa par darbību soli pa solim. Man gribētos, lai būtu pārliecība, kuru simtprocentīgi es tomēr neguvu, ka šis solis pa solim ietu uz priekšu, nevis pasperam vienu soli un tad ātri atkal esam spiesti atkāpties atpakaļ, jo mums ir kaut kādas prasības no Eiropas Savienības vai Starptautiskā valūtas fonda. Gribētos, lasot šīs atbildes, uzzināt, kad viss solītais notiks, jo cilvēkam par saviem dzīves apstākļiem ir jādomā šodien, cilvēks nevar gaidīt piecus sešus gadus. Ja viss tiks pakāpeniski izdarīts, kā te tiek solīts, varbūt mēs arī sagaidīsim, ka visi nenomirsim no slimībām, ka bērni varēs iegūt izglītību, ka pensionāri varēs dzīvot pensionāra cienīgu dzīvi. Par visu tiek runāts ļoti piesardzīgi. Nevienā punktā man nav sniegta atbilde, kā viņi to grib izdarīt, tiek barots ar vārdiem – jāattīsta, jāpasargā, jāpalielina, jāpanāk un tā tālāk – mēs jau to darām 20 gadus, bet rezultātā paaugstinās tikai cenas un nodokļi. Mēs varam vēlēties, lai politiķi cenšas to visu panākt, taču gribas arī izlasīt, ka viņi uzņemas atbildību un ka viņi atskaitīsies savam vēlētājam, kāpēc kaut ko izdevās vai neizdevās paveikt vai panākt.
“Vienotība” uzsver, ka glābj Latviju, ka tā izvedīs mūsu valsti no krīzes. Katrs latvietis un arī es mīlu savu Latviju, bet ko nozīmē glābjam Latviju? Latvija nav kaut kāds mistisks veidojums, tā ir tauta, kas te dzīvo, un Latviju glābjam mēs visi. Tad glābjam visi to sabalansētā līdzsvarā un mākam pateikt par to paldies cilvēkiem.
