Veikala plauktos ieraudzīju krāsainos un daudzveidīgos eglīšu rotājumus, mazus apaļīgus Ziemassvētku rūķīšus un caurspīdīgus eņģelīšus ar zeltītiem spārniņiem un pēkšņi atskārtu, ka gada jaukākie un gaišākie svētki tuvojas milzu soļiem.
Veikala plauktos ieraudzīju krāsainos un daudzveidīgos eglīšu rotājumus, mazus apaļīgus Ziemassvētku rūķīšus un caurspīdīgus eņģelīšus ar zeltītiem spārniņiem un pēkšņi atskārtu, ka gada jaukākie un gaišākie svētki tuvojas milzu soļiem. Tādu neparastu gaišuma un svētku sajūtu man sirdī ienesa arī pirms pāris dienām uzsnigušais pirmais sniegs. Lai gan baltā sniega sega nebija paliekoša un nokusa jau nākamajās dienās, svētku gaidīšanas prieks domās virmo joprojām. Drīz tiks iedegta egle pilsētas parkā, veikalu skatlogi ietērpsies svētku rotā un visapkārt spīdēs un zaigos spožas lampiņas, bet jau šosvētdien, zaļu priežu vai egļu skuju vainadziņā iededzot pirmo adventes sveci, sāksim gaidīt Ziemassvētkus un klusībā pie sevis aizdomāsimies par mīlestību, cerību, ticību, pasauli, sevi un tuvajiem cilvēkiem, atlicināsim laiku pārdomām, sakārtosim savas domas un izvērtēsim notiekošo.
Šis ir laiks, kad pamazām sākam aizdomāties arī par dāvanām saviem mīļajiem, kolēģiem un draugiem, jo tieši Ziemassvētki ir laiks, kad iepriecina un pārsteigumu sagādā pat vismazākie nieciņi, galvenais, ka tie ir dāvāti no sirds.
Skatoties televīzijas ziņu pārraidē sižetu, kur pirmsskolas vecuma bērni izteica savas vēlēšanās un ziņu diktori sprieda, cik daudz vēlmju ir tik maziem bērniem, aizdomājos: kāda būtu mana karstākā vēlēšanās, kādu dāvanu es visvairāk vēlētos saņemt Ziemassvētku vakarā? Protams, arī man tāpat kā citiem cilvēkiem patiktu saņemt skaistas lietas, kam ikdienā neatliek naudas. Vēlmju ir tik daudz – varētu doties kādā interesantā ceļojumā uz eksotisku valsti, saņemt dāvanā skaistu māju ezera krastā, moderni aprīkotu mitekli, dārgas rotaslietas, skaistus tērpus, prāvu naudas summu, bet vai šīs materiālās lietas cilvēka dzīvē ir vissvarīgākās? Var jau būt, ka bez tām cilvēks nespēj būt pilnībā laimīgs, bet, manuprāt, ir daudz citu lietu, kas ir daudz svarīgākas par materiālajām vērtībām. Mīļo vecīt, es vēlētos, lai šajos Ziemassvētkos kā dāvanu tu man atsūtītu mazu, baltu eņģelīti, kas ik dienu un nakti sargātu mani un manus mīļos cilvēkus, kas gādātu par mūsu veselību, saticību ģimenē, kas ļautu ikdienas gaitas sākt ar labām un gaišām domām un visus pārdzīvojumus padarītu kaut vai tikai mazlietiņ mazākus.
Jauko vecīt! Lai gan mums, pieaugušajiem, it kā nevajadzētu ticēt tavai eksistencei, man tomēr šķiet, ka tu tur – tālajā svētku brīnumu, neskartās dabas un ziemeļblāzmas valstībā Lapzemē – kaut kur esi un netraucēti dzīvo kopā ar saviem draugiem un palīgiem rūķiem un ašajiem ziemeļbriežiem. Es zinu, ka tev ir daudz darba, ka tu ik dienu droši vien saņem tūkstošiem vēstuļu no lielākiem un mazākiem dāvanu kārotājiem, bet es ceru, ka tev atliks laiks padomāt arī par mani…
