Ne tikai Mātes dienā, bet ik vakaru savu mīlestību gulbenietei Artai Bērziņai apliecina viņas trejmeitiņas Agate, Anda un Ance. Mīlestībai nav robežu, tāpēc šajā dienā sveicienus māmiņai no Holandes uz Gulbeni sūtīs arī viņas vecākā meita Kristīne, kā arī dēls Miķelis tepat Gulbenē.
Par Artu un viņas meitiņām rakstījām tad, kad viņas bija vēl pavisam maziņas, bet tagad trīnītes rudenī uzsāks skolas gaitas.
“Mana māmiņa ir laba un mīļa. Dažreiz viņa arī rājas. Mēs mākslas skolā māmiņai no marcipāna izgatavojām sirsniņu, aplīmējām trauciņu un uz lielas lapas kaut ko uzzīmējām. Es un māsas katru trešdienu ejam uz mākslas skolu,” aizrautīgi stāsta Agate.
Māsiņas sacenšas par to, kura pirmā kā putniņš iespurgs māmiņas klēpī, lai samīļotos. Bieži vien izceļoties pat strīdi, īpaši tad, ja kāda māsiņa klēpī aizsēdējusies ilgāk nekā pārējās. “Manuprāt, ģimenē, kurā aug trīs viena vecuma bērni, valda lielāka disciplīna un paklausība nekā ģimenē, kurā aug viens bērns. Ja divas meitas dara nedarbus, tad trešā noteikti par to izstāstīs,” uzskata Arta.
Viņa bilst, ka Mātes diena esot kārtīga ikdiena, jo, kā jau svētdienā, visi esot mājās, un neslēpj, ka nemaz neesot vajadzīga īpaša svētku diena, lai saņemtu mīlestības apliecinājumus. “Tos es saņemu katru dienu. Vakaros tētis kopā ar meitām ar divriteņiem dodas izbraukumā pa pilsētu, lai es varētu kaut uz brīdi atpūsties, lai gan tagad, kad meitiņas paaugušās, ir daudz vieglāk. Par grūtībām nerunāsim,” saka Arta, kura Gulbenes novada Valsts ģimnāzijā strādā par sociālo pedagoģi.
Māmiņa stāsta, ka trīnītes pēc rakstura ir atšķirīgas. “Agate ir ļoti zinātkāra. Viņai patīk ļoti daudz runāt, tāpēc mammai ir jāatlicina laiks, lai viņu uzklausītu. Anda ir meita, kura vienmēr visu sakops pēc māsām. Anda mums ir ļoti saimnieciska laikam tāpēc, ka viņas otrs vārds ir Anna. Bet Annas diena ir arī saimnieču diena. Ance ir sapņotāja,” Arta raksturo meitas. Viņas visas kopā labprāt darbojas virtuvē. Tie esot brīži, kad mājās iestājas miers. “Meitiņas prot lasīt, tāpēc katrai ir jāklausās pa vienai pasakai. Apzināti neesmu nevienai no viņām likusi mācīties lasīt vai rēķināt. To viņas ir apguvušas, apmeklējot Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādi,” stāsta mamma. Trīnītēm vismīļākā pasaka esot “Trīs sivēntiņi”. Šī pasaka, tāpat kā pasaka par abru taisītāju un zvēriem, ģimenē esot pat iestudēta un izrādīta radiniekiem. Artai tiekot iedalīta teicējas loma. Viņa joko, ka pašiem esot sava teātra trupa.
Lai gan trīnītes ir tās, kas šobrīd piepilda Artas ikdienu, viņa bieži vien domā arī par meitu Kristīni, kurai šovasar būs kāzas. “Viņa paliks uz dzīvi Holandē. Tikai žēl, ka mazbērniem, kuri arī reiz būs, būs Holandes pilsonība, ka viņi runās svešā valodā. Labi, ka man ir mazās meitenes, kas palīdz kliedēt skumjas, lai gan neuzskatu, ka vecākiem savi bērni vienmēr jāpatur savā tuvumā. Piemēram, Kristīne nekad Latvijā nevarētu studēt medicīnu, kā viņa to šobrīd dara Holandē,” domīgi bilst Arta.
