Sidnejiešu bija ap 80, viņu vidū arī kādreizējais Austrālijas latviešu olimpietis, basketbolists Juris Dancis.
Sidnejiešu bija ap 80, viņu vidū arī kādreizējais Austrālijas latviešu olimpietis, basketbolists Juris Dancis.
Svinības ievadīja komandas atašejs Sidnejā Juris Zemītis. Vakara moto: zelts, zelts, zelts! Noskatījāmies videoierakstā vingrojumu un apbalvošanu. Pēdējo mēs neviens nebijām redzējuši. Bija savāda sajūta, redzot mastā uzvijamies Latvijas karogu un dzirdot “Dievs, svētī Latviju!”. Tad uz skatuves aicināja Igoru un viņa treneri Arturu Mickēviču. Viņus un klātesošos uzrunāja Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdis Vilnis Baltiņš (bez ūsām) un pasniedza Vihrovam zelta lata monētu. J.Zemītis savukārt apsveica abus sportistus Sidnejas Latviešu biedrības un Sidnejas latviešu vārdā un pasniedza Austrālijas dolāra pieczīmju monētu. Igors pateicās par monētu un arī no savas puses sveica visus klātesošos. Arturs piebilda, ka šī ir pirmā zelta medaļa mūsu vēsturē. Abi pateicās latviski, un sidnejieši apmierinātībā tīri vai staroja. Sekoja šampanieša tosts un “Augstu laimi, prieku!”. Tā kā pie mums to dzied tikai kāzās vai dzimšanas dienā, tad no zāles atskanēja: “Rūgts! Rūgts!” Aicinājumu vai nu nesaprata, vai ignorēja. Tālāk notika čempiona gaisā mešana, gan tikai trīsarpus reizes, jo metēju fiziskā gatavība bija vāja un varēja redzēt, ka nekādus “stimulantus” viņi nelieto.
Klātesošos iepazīstināja arī ar svarcēlāju, Latvijas spēcīgāko vīru Viktoru Šcerbatiku. Viss, ko var sacīt: paldies Dievam, ka viņam šinī olimpiādē nav zelta medaļas. Latvijas olimpiskās komandas “Chef de Mission” pārstāvis Einars Fogelis Latvijas Izglītības ministrijas vārdā pateicās visiem, kuri vai nu morāli, vai finansiāli palīdzēja izdot Latvijas vēstures grāmatu skolām. “Ventspils naftas” pārstāvis Vaivads Mamerts pasniedza Sidnejas Latviešu biedrības valdes priekšsēdim J.Ronim Latvijas enciklopēdisko grāmatu. Ronis pateicās par dāvanu nevis “Ventspils naftai”, bet “Ventspils eļļai”, un tas radīja zināmu jautrību, jo bija jau iztukšota viena otra vīna pudele. Einars Fogelis stāstīja, ka mūsu vienība ir uzvedusies labi un ir ar visu apmierināta.
Neviens latviešu sportists nav tik ilgstoši bijis redzams tik bieži TV ekrānos kā Aigars Fadejevs 50 kilometru soļošanas laikā. Jau no paša sākumā Aigars bija galvgala grupā, jo reizēm tika pieminēts Latvijas vārds. Aigara uzvārds komentētāja mutē bija tā pārvērties, ka pat viņa māte to nepazītu. Tikai pēc trīs stundām 22 minūtēm un 41 sekundes visiem bija skaidrs, ka Fažai un Fadažei nav neviens cits kā latvietis Aigars Fadejevs, kas soļo trešais. Aiz viņa bija meksikānis Džoels Šančezs, priekšā – polis Roberts Korženovskis, kura sasniegumu sarakstā jau ir zelta medaļa 50 kilometros no Atlantas spēlēm un zelta medaļa 20 kilometru soļojumā tepat Sidnejā. Viņš devās pēc trešās zelta medaļas. Fenomenāls soļotājs! Viņš ir nepanākams. Latviju no visa lielā soļotāju bara gaidīja sudraba medaļa, ja vien Aigars tiktu sveikā garām visbīstamākajam pretiniekam – galvenajam tiesnesim pie stadiona ieejas. Viņš ir vienīgais, kas drīkst soļotājus diskvalificēt. Tobrīd mēs zinājām, ka Aigaram ir divi brīdinājumi. Vēl viens brīdinājums, un viņu pie ieejas gaidītu sarkanā karte. Bija diskvalificēti jau septiņi soļotāji. Mums visiem ienāca prātā aina, kad 20 kilometru soļojumā sievietēm pie stadiona ieejas diskvalificēja drošu zelta medaļas kandidāti -austrālieti. Pēc trīs stundām, 41 minūtes un 52 sekundēm stadionā, atstājis galveno tiesnesi pie ieejas, ar platu smaidu iesoļoja Fadejevs. Skats atpakaļ – nav neviena. Viņš triumfējoši žestikulēja ar paceltām dūrēm. Šis bija viņa triumfs.
(turpinājums sekos)
