Mūzikas skolas flautisti: sumina kā jaunāko pūtēju orķestra dalībnieci Latvijā.
Mūzikas skolas flautisti: sumina kā jaunāko pūtēju orķestra dalībnieci Latvijā
Mājās atgriezušies Gulbenes rajona dejotāji un dziedātāji, kas piedalījās Dziesmu svētkos. Viņi atzīst, ka svētki saviļņojuši, kaut arī šajās dienās bijuši gari un nogurdinoši mēģinājumi.
Jaunākie Dziesmu svētku dalībnieki naktīs lāgā nemaz neesot gulējuši, bet izbaudījuši dažādus atpūtas pasākumus, arī Dziesmu svētku dalībniekiem vien organizēto balli Daugavas stadionā, kurā uzstājās grupa “Labvēlīgais tips”.
Svētku dalībnieki atzinīgi vērtē, ka bijusi iespēja redzēt arī citus priekšnesumus. “Lai arī Dziesmu svētku repertuārs bija grūts, kori to izdziedāja ļoti labi. Noslēguma koncerts bija lielisks, jo, manuprāt, arī pati grūtākā dziesma – Pētera Plakida “Vasaras vidus” – skanēja labi. Kopības sajūta starp dziedātāju tūkstošiem bijusi katros svētkos, jo šādi visi apliecina savu piederību Latvijai un liecina par to, ka latviešiem dziesmu nevar atņemt,” iespaidos dalās Gulbenes rajona koru virsdiriģente Austra Veikšāne. Šogad pirmos Dziesmu svētkus piedzīvoja Gulbenes ģimnāzijas jauktais koris, kas bija sajūsmināts par iespēju sadziedāties kopā ar Latvijā populāriem māksliniekiem. Šogad svētkos dziedāja arī seniori, gulbenieši no kora “Atbalss” un Gulbenes mūzikas skolas zēnu koris.
“Deju kolektīvu dalībnieki pēc svētkiem bija noguruši, tomēr apmierināti. Šos svētkus nevar salīdzināt ar iepriekšējiem, jo tie bija gan tehniski labāk noorganizēti, gan arī dejotāju līmenis ir krietni augstāks, uz deju laukuma valdīja disciplīna. Prieks, ka Gulbenes rajona dejotāji uz laukuma atradās labās vietās,” saka Gulbenes rajona deju kolektīvu virsvadītāja Zaiga Mangusa.
Pirmo reizi svētku vēsturē bija arī Latvijas pūtēju orķestru dižkoncerts, kurā uzstājās Gulbenes rajona trīs pūtēju orķestri. Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra diriģents Donāts Veikšāns apliecina, ka šis projekts izdevies. “Vienmēr pūtēji Dziesmu svētkos bija pakārtotā lomā – spēlēja deju laukumā vai pavadījumu dziedātājiem.
“Tagad mums bija iespēja visu dienu spēlēt solo. Tas bija skaisti,” apliecina Donāts Veikšāns.
Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra flautiste Katrīna Krūmiņa saņēma apbalvojumu, ka ir jaunākā svētku dalībniece no visiem Latvijas pūtēju orķestriem. Tas bijis negaidīts pagodinājums.
“Dzirkstele” pārliecinājās, ka svētku gājienā īpašas skatītāju simpātijas ieguvis Skolotāju koris. Skatītāji, redzot uzrakstu Skolotāju koris, bijuši pārliecināti, ka visi dziedošie ir pedagogi, tādēļ sauca: “Sveiciens pedagogiem!”, “Lai jums pieliek pie algas!”, “Lai ar vieglu roku rakstās atestāti!”.
Svētkos no Gulbenes rajona piedalījās 12 deju kolektīvi: “Poga”, “Tirza”, “Virpulītis”, “Tagadiņš”, “Litenietis”, “Ratiņš”, “Apinītis”, “Untums”, “Pilskalns”, “Līklocis” un “Silmači”, astoņi kori: senioru koris “Atbalss”, Gulbenes mūzikas skolas zēnu koris, Gulbenes ģimnāzijas jauktais koris, Skolotāju koris, Lizuma koris, Lejasciema kamerkoris “Kaprīze”, Litenes jauktais koris un Tirzas sieviešu koris, trīs pūtēju orķestri: Gulbenes mūzikas skolas orķestris, Gulbenes kultūras centra orķestris un Lejasciema pūtēju orķestris. Svētkus klātienē vēroja daudzi gulbenieši.
