Ielās – rotājumi, un daudzviet arī namos jau krāšņi mirdz svētku egles. Nenoliedzami ir ļoti skaisti. Un kā vienmēr katru gadu ap šo laiku un pat vēl krietni agrāk visi steidz sapirkt dāvanas – lielas un mazas, dārgas un ne tik dārgas… Veikalu skatlogi vilināt vilina, un veikalu plaukti jau labu laiku lūst no to preču klāsta, kas liecina par Ziemassvētkiem. Veikalnieki nesēž, rokas klēpī salikuši, bet gan rīkojas – taisa akcijas, izpārdošanas, visur ir rūķi un krāsainas eglīšu virtenes, un nav ko viņiem arī pārmest, jo daudziem taču ir sācies dāvanu pirkšanas bums. Esmu to ļaužu starpā, kas uzskata, ka Ziemassvētki ir komercializējušies. Pāriet vēlme domāt par svētkiem tajos mirkļos, kad cilvēku burzmas “šturmē” veikalus, daļa vēl neapmierināti burkšķ vai grūstās. Daži pat sacenšas, kurš dārgāku dāvanu nopircis, citi savukārt pirkšanas bumā sapērk nevajadzīgas lietas tikai tāpēc, ka visi tā dara un kaut kas taču ir jāpērk, kaut gan varbūt patiesībā paši nemaz to nevēlas darīt. Labestība, iecietība un sirsnība kaut kur pazūd, un tas savukārt liek aizdomāties, ko tad katram no mums īsti nozīmē šie svētki? Vai tikai dāvanu pirkšanu un saņemšanu? Es piekrītu tiem, kam šajos svētkos svarīgākais ir būt kopā ar saviem tuvajiem, aprunāties, pasēdēt kopīgi pie tējas tases un smaržīga piparkūku trauka, lai svētki izdotos sirds silti un ģimeniski un lai sirds šajā brīdī sajūt Ziemassvētku brīnumu. Lai jums visiem izdodas!
