Gulbenes 2. vidusskolas sporta skolotāja Indra Timofejeva neslēpj, ka sākot jauno mācību gadu jutusi nelielas bailes.
Gulbenes 2. vidusskolas sporta skolotāja Indra Timofejeva neslēpj, ka sākot jauno mācību gadu jutusi nelielas bailes. Bijusi neziņa, kā viņa iejutīsies darbā ar bērniem. Tomēr pēc nostrādātā mēneša viņa ar prieku secina, ka ir īstajā vietā, un jūtas laimīga.
I.Timofejeva šovasar absolvēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, kļuvusi par bioloģijas un sporta skolotāju. “Kad pati mācījos, man ļoti patika sporta nodarbības, tādēļ man bija viegli izvēlēties, par kādu skolotāju kļūt. Pēc neilgā laika varu secināt, ka sporta pedagogam jābūt ar stingru un noteiktu raksturu. Pagaidām man ir izdevies rast kontaktu ar bērniem, tādēļ ceru, ka arī turpmāk darbs veiksies,” saka I.Timofejeva.
Pietrūkst skaļās balss
Kad Indra mācījusies augstskolā, viņai teikts, ka sporta pedagogam vajadzīga skaļa balss. Indrai tās pietrūkstot. Ja ir disciplīna, tad skaļo balsi nemaz nevajag. Arī svilpes svilpiens esot labs veids, kā panākt, lai skolēni viņā ieklausītos, it sevišķi pirmās klases skolēni.
“Man labāk patīk strādāt ar mazajiem, viņi vairāk ļaujas fiziskām aktivitātēm. Ar vidusskolēniem jābūt demokrātiskam, jāatrod īstie vārdi. Vidusskolas vecuma skolēniem sākas tāda “čīkstēšana” un sevis žēlošana. Tomēr mēs mākam sarunāt,” ar prieku secina jaunā skolotāja, kurai ne viens vien skolēns esot jautājis, kāpēc viņa augumā tik maziņa. Indra smejot piebilst, ka “mazs cinītis gāž lielu vezumu” un reizēm tiem mazajiem esot vairāk spēka nekā augumā varenajiem.
“Visu dienu ir jākustas, mazajiem jāskrien līdzi. Pēc pirmajām stundām aizgāju mājās un iekritu nespēkā gultā. Bet mājās mani gaida trīs gadus veca metiņa Samanta, arī viņai vajag kādu, ar ko spēlēties. Enerģija vajadzīga, tādēļ tagad esmu iemācījusies atpūsties tajā laikā, kad dodos uz mājām,” smaidot saka I.Timofejeva.
Uz skolu vēl nāk ar prieku
“Es domāju, ka nepienāks tāda diena, kad domāšu, ka skola ir lielākās šausmas. Man patīk pamācīt bērnus un viņiem palīdzēt. Ja arī kādreiz ir dzirdama kāda “purpināšana” zem deguna, nākamajā stundā skolēnam tā ir aizmirsusies. Ja runājam par nākotni, es droši varu teikt, ka visu mūžu vēlos nostrādāt par skolotāju. Daudzi netic, bet es tiešām esmu tajā vietā, kur jūtos labi. Skolotāja darbs ir mana sirdslieta,” saka Indra.
Viņa ar prieku atceras vakar skolā svinēto Skolotāju dienu, kad saņēmusi ziedus un apsveikuma kartītes. “Man tie ir pirmie profesionālie svētki, un sajūtas ir patīkamas. 1.oktobrī svinēju jubileju un man par pārsteigumu, kad no rīta ienācu skolā, bērni mani sveica un izteica dažādus vēlējumus,” saka I.Timofejeva.
Vēlas radīt interesi par sportu
Gulbenes 2.vidusskolā “topā” ir futbols. Ne tikai puišiem, bet arī meitenēm. Skolotāja atzinīgi vērtē, ka vidusskolas klasēs puiši sporto atsevišķi no meitenēm. Meitenēm jau rodas kompleksi, bet puišiem patīk ķircināt, tāpēc stundās nav gūstami rezultāti.
“Kamēr laika apstākļi atļaus, mēs sportosim laukā. Mēs noteikti apgūsim visu programmu, arī slēpošanu. Nekur nesprukt. Kad studēju, praksē gāju Rīgas franču licejā un tur guvu noderīgas zināšanas, kuras centīšos ieviest arī šajā skolā, piemēram, dažādus iesildīšanās un vispārējās fiziskās attīstības vingrinājumus. Ne visiem skolēniem sporta nodarbības patīk. Bet, ja es katru reizi paslavēju par sasniegumu, tad kāpēc nenākt uz stundām vēl un vēl? Galvenais – radīt interesi,” saka skolotāja.
