Beļavas pagasta Ozolkalnā pie daudzdzīvokļu mājas Kļavkalnu ielā 16 nevar nepamanīt ziedos slīgstošu balkonu ēkas trešajā stāvā. Tā saimniece ir jauna sieviete Ludmila Ķiploka, kura balkonu ziedošā daudzkrāsainā salā pārvērš jau otro gadu. “Dzirksteles” konkursam savu balkonu Ludmila pieteica pati.
“Kad “Dzirkstelē” bija nofotografēts un aprakstīts pirmais balkons, braucu uz Gulbeni, lai iztālēm to apskatītu. Tad izlēmu, ka konkursam pieteikšu arī pati savu balkonu. Balkons ir pasaule manai sirdij, kur bieži pakavēties, bet tajā pašā laikā man gribas, lai arī kāds cits redz šo manu pasauli,” saka Ludmila un piebilst: “Iedomājieties, ja pie šīs mājas būtu vēl vismaz pieci ziedos grimstoši balkoni, cik tas būtu skaisti! Mūsu māja būtu visskaistākā Ozolkalnā!”
Vienots stils
Ludmila stāsta, ka vispirms balkons sakārtots tā, lai tajā droši varētu justies bērni. Pēc tam radusies iecere tajā izvietot puķes. Lai iecere pārtaptu realitātē, tapušas septiņas puķu kastes. To kopējais garums ir gandrīz seši metri. Petūniju stādus Ludmila pavasarī pērk pie puķu audzētājas Raunā. “Kad pērkam stādiņus, tad tikai pēc lapiņām iespējams noteikt, kādā krāsā būs zieds. Šogad petūnijas lielākoties zied ar baltiem un gaiši rozā ziediem. Sākumā balkonam nekāda krāšņuma nav, bet tagad petūnijas ir kupli saaugušas un ļoti krāšņi zied,” priecājas saimniece. Šogad izmēģināšanai viņa nopirkusi arī biezās nokarenās petūnijas, tomēr tās Ludmilas simpātijas nav iekarojušas. Ne visai tīkama esot to smarža. Ludmilas balkons ir pierādījums tam, ka tikai ar vienām puķēm var panākt lielisku efektu.“Tikai petūnijas balkona apzaļumošanai izvēlējos tāpēc, ka ir ļoti krāšņas. Pret citām puķēm vismaz pagaidām tās negribu mainīt. Dzimšanas dienā man uzdāvināja fuksiju, bet neprotu ar to sadzīvot, nemāku audzināt,” secina sieviete.
Izkniebj ziedus
Ludmila smejas, ka kaimiņi pirmajā gadā lūguši, lai atļauj viņiem ienākt dzīvoklī un apskatīt balkonu. Viņa izteikusi piedāvājumu arī kaimiņiem atvest puķu stādus, bet tikai viena ģimene lūgusi nopirkt vienu nokareno petūniju. ”Cilvēkus laikam biedē puķu kopšana, jo ar to nepietiek, ja petūnijas tikai iestāda. Šīs puķes patiesi prasa regulāru laistīšanu un kopšanu. No rītiem, kamēr visi vēl guļ, apmēram pusotru stundu es veltu veco ziedu izkniebšanai. Ja to nedara, tad petūnijas neveido jaunus ziedus un tik krāšņi nezied. Pie ziediem, kas jau pārlīkuši pāri balkona malai, vairs pat netieku klāt. Ja divas trīs dienas esmu kaut kur aizbraukusi, tad puķes par manu prombūtni ir apvainojušās.
Lai arī viesiem būtu iespējams izbaudīt ziedu skaistumu, uz balkona saimnieki ierīkojuši arī paceļamu un nolaižamu galdu. “Uz balkona rīkojam tējas vakarus. Kad draugi brauc pie mums ciemos un jautā, kur mēs dzīvojam, atbildu, ka tur, kur ir visskaistākais balkons, no kura paveras visskaistākais skats uz apkārtni,” priecājas Ludmila. Balkona malās vieta rasta arī diviem putnu būriem. Vienā jau labprāt iemitinājušās svīres.
