Nu gan ir ķeza, kur tagad dēties?
Kuru sarakstu izvēlēties?
Nu jāsaka latviski: ka tavu māti!
Uz vienu vietu vienpadsmit kandidāti.
Un visi cer, ka vēlētājs balsos
Par viņiem Alūksnē, Rīgā vai Talsos.
Vien apārstētas ir gūtās rētas,
Un visas partijas piereģistrētas,
Bet kā jau latviešu elektorātā
Katrai tikai savs labums prātā.
Pat tie, kas agrāk kā paraugs bija,
Nespēj apvaldīt ambīcijas.
Jaunie nevar sastrādāties ar veciem,
Jo katram sava galva uz pleciem.
Visi nu stāsta mums pasaciņas:
Nekas nenotiekot bez Lemberga ziņas.
Zatlers – savulaik peltais un nīstais,
Tagad nu esot tas glābējs īstais,
Pret oligarhiem drošs cīņā saucējs,
Bet būtībā vienotības jaucējs.
Jau zinot, kādā koalīcijā stāties,
Var pat ar velna vecmāti aprunāties.
Tāda mums, ļautiņi, perspektīva.
Neliegs padomu arī Briseles dīva
Ždanokas kundze un Rubiks ar smīnu,
Dzerot par godu “Saskaņas centram” vīnu,
Jo, kamēr nebeigsies latviešu strīdi,
Tuvosies viņu uzvaras brīdis.
Pat Pliners ticot, ka pareizi balsos
Alūksnē, Rīgā un varbūt pat Talsos.
Nu ko tad, paņemsim Ļeņina bisti
Un balsosim par pareizo listi.
Gan vēlāk par latviešiem nopietni jokos:
Tie tak ēd sēnes un dzīvo kokos,
Spītīgi elpo gandrīz bez skābekļa
Un atkal mīl uzkāpt uz tā paša grābekļa…
Bet vēl jau mūs nebaida emigrācija,
Vēl jau mēs eksistējam kā nācija.
Bet daudz no latviskuma te nepaliks pāri,
Kad apmirs šīs paaudzes pensionāri.
