Sofija Sudarova, pensionēta skolotāja:
Es vispirms ieteiktu izlasīt, ko nozīmē vārds „vardarbība”. Nezinu, vai, runājot par smēķēšanu bērna klātbūtnē, īstais vārds ir vardarbība, bet tas gan, ka nav ētiski to darīt, ka mēs indējam cilvēku ar tabakas dūmiem. Uzskatu, ka topošajai mātei, kura ir ieņēmusi bērniņu, nevajadzētu smēķēt kopš bērna ieņemšanas brīža. Kategoriski uzskatu, ka tam tā ir jābūt, jo pretējā gadījumā viņa dara pāri bērna veselībai. Vecāki, kuri iet pa ielu kopā ar bērnu un smēķē, tā ar savu piemēru audzina bērnu, jo viņš redz vecāku rīcību. To nevajadzētu darīt. Ja māte vai tēvs tomēr nekādi nespēj atturēties no smēķēšanas, ja šī atkarība no cigaretes ir tik liela, tad lai to dara vietā, kur viņu bērns to neredz.
Adīna Andževa, daudzbērnu māte: Jāatmet tikai vecā mēnesī
Man ir veicies, jo neviens no maniem bērniem nesmēķē. Kad viņi bija mazi, lūdzu, lai tēvs iet smēķēt ārā. Beidzot viņš šo nodarbi pameta pavisam. Ja vecāki, kam ir bērni, smēķē, viņiem ir jāzina, kur to darīt. Ne jau bērna klātbūtnē. Smēķēšanu atmest ir grūti. Ja cilvēks nolems atmest smēķēšanu jaunā mēnesī, tad tas neizdosies. Tas jādara noteiktas dienas vecā mēnesī. Ja vecs mēness jau ies uz jaunā pusi, arī tad nekas neizdosies. Uzskatu, ka smēķēšana un alkohola lietošana ir tikai pieradums. Tas ir līdzīgi kā ar celšanos no rīta noteiktā laikā. Ja tas tiks darīts regulāri, tad noteikti piecelsies. Nav pareizi, ka smēķē sievietes, kas gaida bērnu, jo tādējādi šī tieksme pēc nikotīna jau iestrādājas arī bērnā. Ja vecāki grib smēķēt, lai aiziet projām no bērna. Ja grib bērnam iemācīt kaut ko labu, tad nevis lai smēķē, bet nodarbojas ar sportu.
Dailis Leimanis, divu bērnu tēvs: Pats nesmēķēju, tāpēc izteikums, ka smēķēšana bērna klātbūtnē uzskatāma par vardarbību, skan ārkārtīgi bargi. Ja vecākiem kopā ar bērniem sagadīšanās vai piespiedu kārtā jāuzturas telpā, kur kāds smēķē, tad diezin vai var runāt par vardarbību. Citādāk, ja ģimenē smēķē abi vecāki un regulāri to dara telpās, kur uzturas arī viņu bērni, tad šādu rīcību uzskatu par nežēlīgu. Tad arī varētu būt runa par apzinātu vardarbību. Vecāki tādējādi zāģē zaru, uz kura paši sēž. Ja viņiem nerūp sava veselība, tad vajag padomāt par bērnu veselību, kas tiek iedragāta jau agrā vecumā. Nav izslēgts, ka ar savu piemēru viņi arī bērnu pieradina pie smēķēšanas. Šādās ģimenēs bērns jau būtībā ir nolemts smēķēšanai. Šādi vecāki gan ir pelnījuši, lai viņus soda.
