Piektdiena, 7. novembris
Helma, Lotārs, Pērle
weather-icon
+10° C, vējš 0.89 m/s, DR vēja virziens

Televīzijas ekrānos - kino leģenda

Svētdienas priekšpusdienā, ieslēdzot TV3 programmu, ir iespēja vērot nesliktu, taču arī ne izcilu policijas drāmu.

Svētdienas priekšpusdienā, ieslēdzot TV3 programmu, ir iespēja vērot nesliktu, taču arī ne izcilu policijas drāmu. Tas ir 1968. gadā tapušais “Madigans” – filma, kuras scenārijs 1972. gadā pārtapa TV seriālā.
Galvenais varonis ir policists Daniels Madigans (Ričards Vidmarks), kuram dotas 72 stundas, lai viņš izlabotu “sastrādātās ziepes”. Vīrs, kura pavēlei tagad klausa Madigans, ir policijas komisārs Entonijs Rasels, kura lomā iejuties viens no visiemīļotākajiem un burvīgākajiem amerikāņu aktieriem Henrijs Fonda. Kinodinastijas dibinātājs: meita un dēls- Džeina un Pīters – ir aktieri, kuri uzmanību sev pievērsa sešdesmitajos gados, un arī mazmeita Bridžeta turpina savas dzimtas tradīcijas).
Henrijs Fonda dzimis 1905. gadā un skatuves gaitas sācis teātrī, iestudējot lugas kopā ar vēlākajām kinozvaigznēm – aktieri Džeimsu Stjuartu un režisoru Džošua Loganu.
Pirmie lielie kino panākumi nāca pēc 1938. gadā tapušās Viljama Vailera filmas “Džezebela”, kur trauslais Fondas varonis bija lieliskās dumpinieces Betas Deivisas, Dienvidu meitenes laikā pirms Amerikas pilsoņu kara, vēlmju objekts.
Nākamos panākumus nodrošināja Džona Forda filmas “Jaunais misters Linkolns” un “Dusmu augļi”, par kuru Fondu nominēja “Oskaram”. 1946. gadā Fonda piedalījās vienā no visklasiskākajiem vesterniem “Mana dārgā Klementīne”, tā turpinot – dzīves noguruša vientuļnieka – lomu sarakstu. To pastiprināja arī ģimenes drāma, jo 1950. gadā traģiski gāja bijā viņa sieva, bērnu Džeinas un Pītera māte.
1956. gadā kā Pjērs Bezuhovs Fonda piedalījās amerikāņu versijā pēc Tolstoja romāna “Karš un miers” un Alfrēda Hičkoka, spriedzes un neziņas meistara, filmā “Nepareizais vīrs”, kur Fonda tēlo vīrieti, kuru apvaino kāda nozieguma izdarīšanā. Tūlīt seko arī Sidnija Lumeta “Divpadsmit saniknoti vīri”.
Fondas varoņu nepārprotamo piederību pie “labajiem” nomaina “slikto” statuss. Tā, piemēram, filmas “Kādreiz Rietumos” sākumā viņš nošauj mazu puiku un “Laipni lūdzam grūtajos laikos” paļaujas Liktens triecieniem, nemaz nemēģinot cīnīties par savu laimi. Par vienu no jau sirmā džentelmeņa jaukākajiem veikumiem var uzskatīt nelielo epizodi Billija Vaildera “Fedorā”, kur viņš Kinoakadēmijas prezidenta lomā pasniedz “Oskaru” kādai “zelta laika” aktrisei.
Par kopspēli ar meitu Džeinu un Ketrīnu Hepbernu 1981. gadā filmā “Pie zelta dīķa” Henrija Fonda saņem vienīgo “Oskaru”, ko viņam nesen piešķir “par mūža ieguldījumu kino attīstībā”.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.