Inta Driķe dzimusi 1932. gada 31. maijā Lubānā, kur aizritējusi viņas bērnība un skolas gadi. “Lubānas pļavās, mežos, ozolu gatvē un Aiviekstes rāmajā straumē guvu pirmos spilgtākos iespaidus, kas pamudināja rakstīt.
Inta Driķe dzimusi 1932. gada 31. maijā Lubānā, kur aizritējusi viņas bērnība un skolas gadi. “Lubānas pļavās, mežos, ozolu gatvē un Aiviekstes rāmajā straumē guvu pirmos spilgtākos iespaidus, kas pamudināja rakstīt. Pirmās lielās zaudējuma sāpēs izjutu, kad aizsaulē aizgāja tēvs. Kādu brīdi manā dzejas laukā bija iestājies klusums. Aktīvajiem darba gadiem skolā beidzoties, tā manī ieskanējās no jauna, un nu ir kļuvusi par galveno dzinuli dzīvē. Mana dzeja ir dziesma, kurai vārdus smeļos no dzīves un dabas skaistuma. Joprojām mācos un meklēju,” saka I.Driķe. Viņas dzejoļi apkopoti krājumā “Es runājos ar ziediem”. Izdevniecībā atrodas jau nākamais dzejoļu krājums.
Tev, skolotāj
Kad lapu zelts jau zemi klāj
Un zaļo stiebru noglauž sals,
Tad atminies tu, klasē gājēj,
Cik dzidri skan vēl skolas balss.
Ej runāties ar zilzīlīti,
Kam sīks, bet sprigans dzīves spīts,
Jo prātā tāfele ar krītu,
Kur burtu melodija stīdz.
Tev jāmācās no pienenītes,
Kas pacietīgi ziemu nes,
Tad atkal pavasara rīti
Sniegs smaidu zilās vizbulēs.
