Drēgnajā vēla rudens periodā un tuvojoties ziemai, par kuru likumsakarīgi liecina gaisa temperatūras pazemināšanās un slapja sniega draudi, neizbēgami pieaug risks saslimt ar elpošanas ceļu slimībām. Izvairīties no saslimšanas izdodas tikai dažiem, bet daudzi cilvēki gadu gaitā apguvuši pašārstēšanās metodes, kas nereti izrādās veiksmīgas, tomēr mediķi iesaka, slimībai ieilgstot vai noritot neierasti smagi, noteikti vērsties pie ārsta.
Higiēna – vissvarīgākā
“Nesaprotu, kāpēc cilvēki bieži vien saaukstēšanos nesaista ar infekciju? Tā praktiski vienmēr ir infekcija, pat tad, ja tā radusies pārsalšanas rezultātā,” uzskata ģimenes ārste Irēna Salgus un norāda, ka mums apkārt vienmēr esot daudz vīrusu un baktēriju, kuras “gaidīt gaida izdevīgu brīdi, kad organisms laikus nenoreaģēs un nespēs aizsargāties pret saslimšanu”.
Lai gan tiek norādīts, ka “augšējo elpceļu infekcijas izplatās gaisa – pilienu – ceļā, vislielākā varbūtība tomēr ir saslimt – tās vārda tiešā nozīmē apēdot, tāpēc svarīga ir roku mazgāšana, gan pārrodoties mājās, gan pirms ēšanas, vispār – jo biežāk, jo labāk,” atgādina I. Salgus.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra speciālistu pieredze liecina, ka rudenī, sākoties mācību gadam un beidzoties vasaras perioda intensīvajam atvaļinājumu laikam, strauji pieaug saslimšana ar elpceļu vīrusiem. Ar šo infekciju rudeņos saskaras teju katra ģimene, uzsver Infektoloģijas centra eksperti.
Bīstamais stress
Lai stiprinātu savu organismu, jāelpo svaigs gaiss, jācenšas neatrasties vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, it īpaši slēgtās telpās, regulāri jāvēdina mājoklis un birojs, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, aicina ņemt vērā I.Salgus un iesaka: “Ja gadās saslimt, neizdariet lāča pakalpojumu saviem kolēģiem, turpinot ierasties darbā, jo ļoti bieži ar elpošanas ceļu slimībām saslimušais kļūst par citu cilvēku sasirgšanas cēloni!”
Arī hronisks stress, ilgstoša pārpūle un neizgulēšanās graujot organisma aizsardzības spējas – elpceļu infekcijas esot mazākais, kas šādos gadījumos varot notikt. Tāpat ārste uzsver, ka daudzi cilvēki jau paši noteikti pamanījuši, ka negaidīta saslimšana visbiežāk piemeklē tieši tad, kad dzīves ritms ir ļoti intensīvs.
Ikdienišķās iesnas
“Saslimt ar kārtējām iesnām nav nekas īpašs, un lielākā daļa pacientu tiek galā saviem spēkiem,” mierina I. Salgus un norāda, ka tad, ja jau no pirmajām saslimšanas stundām slimība noris smagi: ir augsta temperatūra, kuru neizdodas samazināt ar aptiekā pieejamajiem bezrecepšu līdzekļiem, jāmeklē ārsta palīdzība. Šādās reizēs varot gadīties, ka slimības izsaucēja ir baktērija, nevis vīruss un slimība jāārstē ar antibakteriāliem līdzekļiem, vai arī vīrusu infekcijai jau primāri ir smaga norise. Tāpat ārsts jāuzmeklē arī tad, ja saslimšanas ceturtajā piektajā dienā kļūst nevis labāk, bet sliktāk, iespējams, tad infekcijas dēļ veidojas sarežģījumi, piemēram, vidusauss iekaisums.
Klīnikas “Headline” otorinolaringologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes lektors Kaspars Peksis jau iepriekš izklāstīja savu pieredzi, ka liela daļa cilvēku kādu sezonas vīrusa infekciju, iesnas saķer gandrīz katru gadu un “viņi jau zina, kas tai ir raksturīgs un kas visefektīvāk palīdz šādos gadījumos”. “Taču, ja saslimšana norit ne tā, kā parasti, jāmeklē speciālista palīdzība. Pie ārsta jāiet arī tad, kad it kā vienkārša vīrusa infekcija nepāriet pēc tām piecām septiņām dienām.”
Nav brīnumlīdzekļa
“Ja iesnas ir ļoti spēcīgas, tad tā nav gripa,” atgādina I. Salgus. Gripa parasti noris ar īpaši augstu temperatūru, un gripas gadījumā parasti iesnu nav, bet būs aizlikts deguns un klepus. Vaicāta, vai ir svarīgi vakcinēties pret gripu, ārste norāda, ka to noteikti var ieteikt cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, pacientiem ar hroniskām saslimšanām, bērniem un grūtniecēm. Gripas vakcīna, vēršoties pie sava ģimenes ārsta, šiem pacientiem tiekot kompensēta 50 procentu apmērā. Ārste iesaka vakcinēties arī darbaholiķiem, kas nevar atļauties gripas sezonas laikā “izkrist no aprites”.
“Vakcinēšanos var veikt līdz pat gripas epidēmijas sākumam, bet vislabāk to darīt tieši tagad,” saka ārste un norāda, ka sastapusies ar maldīgu pacientu viedokli par gripas vakcīnu – reizēm vakcinējoties cilvēki gaida, ka sezonas laikā neslimos vispār, taču vakcīna ļaujot izvairīties tikai no gripas vīrusa.
Turpretī pediatrs homeopāts Edgars Mednis uzskata, ka gripas nopietnība nereti tiekot pārspīlēta. “Vakcinēties, manuprāt, nav lietderīgi, jo prakse pierāda, ka gripas vīruss izmainās ātrāk, nekā farmācijas uzņēmumi spēj saražot vakcīnu,” domā E. Mednis un piebilst, ka tādējādi “cilvēks neiegūst to labumu, uz ko cerējis, – imunitāti pret to gripas vīrusa tipu, kas tiešām cirkulē vidē”.
Infektoloģijas centrā šogad pret gripu vakcinējušies vairāk nekā 140 cilvēki, taču tas esot par aptuveni 30 procentiem mazāk nekā pērn. Šogad vakcinācija pret gripu ir sākta trīs nedēļas vēlāk nekā pagājušajā gadā.
Jāatrod gudrs ārsts
“Ja cilvēks ir vesels, pie otorinolaringologa parasti neiet,” atzīst K. Peksis un uzsver, ja cilvēkam ir kādas hroniskas ausu vai deguna saslimšanas, vizīšu biežumu nosaka ārsts.
Savukārt iesnu profilaksei degunu varot skalot ar sālsūdens šķīdumu, bet tas ir “mīts, ka deguna skalošana ir universālā iesnu ārstēšanas metode”. “Panacejas nav,” secinot saka otorinolaringologs un norāda, ka vērts papūlēties un sameklēt uzticamu, profesionālu ārstu, kas precīzi prot novērtēt pacienta veselības stāvokli.
Cīņai pret saslimšanu
Jārūpējas par vispārēju organisma veselības stāvokli – daudz jākustas, jāguļ pilnvērtīgs miegs, jābūt emocionālā līdzsvarā un labā noskaņojumā.
Katru dienu jāēd imunitāti stiprinošs uzturs – svaigi augļi, ķiploki, sīpoli (labāk ēst svaigus), dilles, kāposti un citi dārzeņi.
Saslimstot jāuzņem C vitamīns, taču nav tā, ka jāēd tieši citroni. Salīdzinājumam: 100 grami citrona satur 40 mg C vitamīna, tātad, lai apēstu 1 g C vitamīna, būtu jāapēd 2,5 kg citronu diennaktī. Visvairāk
C vitamīna ir žāvētos mežrozīšu augļos, bet, ja tādi nav pieejami, tad gana daudz C vitamīna ir visos kāpostveidīgajos dārzeņos, arī paprikā (150–200 mg C vitamīna uz 100 g).
Gripas laikā jāelpo svaigs gaiss, bez nepieciešamības nav vēlams uzturēties vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, sevišķi slēgtās telpās, regulāri jāvēdina dzīvoklis, darba telpas, izglītības iestāžu klases un auditorijas, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Ja gadās saslimt, jāpaliek mājās ārstēties.
