Pirmo reizi Latvijā izdota grāmata par mazmājiņām “Tikai piecas minūtes”.
Pirmo reizi Latvijā izdota grāmata par mazmājiņām “Tikai piecas minūtes”.
Grāmatas idejas autors un sakārtotājs ir fotomākslinieks Gunārs Janaitis, bet padomju laikos piedzīvotās situācijas tēlotas Pētera Blūma, Ērika Hānberga, Aivara Berķa, Teklas Šaiteres un citu autoru rakstiņos. Grāmatā ir vairāk nekā 200 krāsaini un melnbalti attēli, kuros apskatāmas Latvijā raksturīgākās sirdsmājiņas. Tā ir pirmā grāmata Latvijā, kurā “ķemertiņu jautājums” atklāts tik vispusīgi.
Vai spējat iedomāties, ka tagad tik šarmantajā Parīzē vēl 18.gadsimtā naktspodu saturu izlēja pa logu? Var mēģināt iztēloties greznas pilis, krāšņus apartamentus un krinolīnos ģērbtas dāmas un augstmaņus, kuriem nebija vietas, kur aiziet sevis pēc. Vecā Eiropa smirdēja vēl ilgi. Tomēr mēdz teikt, ka tā vieta ir vienīgā, kur pat ķeizars iet kājām. Grāmatas autori centušies pēc iespējas vispusīgi atklāt, kā mainījušies laiki, mode un tikumi. Tajā lasāmi amizanti gadījumi no dzīves un vēsturiskas ainas par to, kā iekārtotas tualetes hercogiem un hercogienēm.
Izrādās, ka ķīnieši izgudrojuši ne tikai papīru un šaujamo pulveri, bet arī pirmo tualeti ar tekošu ūdeni un īpašu sēdekli. Tomēr 1596.gadā ģeniālais angļu izgudrojums – ūdens klozets, bez kura nav iedomājams neviens pilsētas mājoklis, sākumā ticis nīdēts un aizstāts ar sauso klozetu. Tas uzskatīts par mazāk kaitīgu Savulaik Rūdolfs Blaumanis, palīgā ņemot veco hūti, centies pieradināt “Braku” māju vīriešus iet uz mazmājiņu.
Grāmatā atrodami arī interesanti fakti, kā Staļins un vēlāk Hruščovs rūpējušies par publiskajām tualetēm. Tām izmantotas plastmasas “brilles”, lai sēdēšana būtu siltāka. Droši vien katrs lasītājs varētu papildināt grāmatu ar kurioziem no savas dzīves. Man vislielāko iespaidu atstāja nebūt ne tik sen lielajos dziesmu svētkos lietotās tualetes. Deju kopmēģinājumu laikā vienīgā iespēja bija pa nedrošiem dēļiem doties pāri milzīgai izraktai bedrei. Lai no smakas vai specifiskā skata nekļūtu nelabi, labāk bija neskatīties. Tiesa, tad varētu kļūdīties un iekrist tajā. Labi, ka pēdējos gados arvien vairāk šādos un līdzīgos pasākumos ir pārvietojamās tualetes, bet arī to lietošana mēdz būt dažāda. Kopš bērnības atceros, ka sirdsmājiņā papīriem bija izšūta somiņa ar uzrakstu “Tikai piecas minūtes”, tāpēc domāju, ka ilgāk tur kavēties nedrīkst.
