Tirzas pagastā sākusi darboties Tirzas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, kas tās biedriem ļaus vieglāk aizņemties nelielus naudas aizdevumus.
Tirzas pagastā sākusi darboties Tirzas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, kas tās biedriem ļaus vieglāk aizņemties nelielus naudas aizdevumus.
“Tirzas krājaizdevu kooperatīvā sabiedrībā apvienojušies cilvēki, kas dzīvo Tirzas pagasta teritorijā, un tie, kam šajā pagastā ir nekustamais īpašums. Šobrīd krājaizdevu sabiedrībā jau ir 25 biedri, tās biedre ir arī pagasta pašvaldība,” stāsta Tirzas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Maira Ivanova.
Biedru skaits nav ierobežots. “Ja rodas interese, var nopirkt paju un pievienoties esošajiem biedriem. Domāju, ka cilvēkiem radīsies interese par šo sabiedrību. Nesen bijām pieredzes apmaiņā Balvu rajona Šķilbēnu pagastā. Tur krājaizdevu sabiedrība darbojas ļoti sekmīgi. Sevišķi liels pieprasījums pēc aizdevumiem ir pavasarī un vasarā, kad sākas lauku darbi. Pozitīvi ir tas, ka sabiedrība var piešķirt gan 30 latus dažādiem neparedzētiem izdevumiem, kuru dēļ bankā kredītu neņemsi, kā arī vairākus simtus latu, piemēram, mācībām,” spriež M.Ivanova.
Atšķirībā no komercbankām krājaizdevu sabiedrība darbojas uz bezpeļņas principa – tās mērķis nav gūt peļņu, bet palīdzēt cilvēkiem, apkalpot savus biedrus.
“Ja ir gūta peļņa (to gūst, aizdodot naudu uz procentiem, tāpat kā bankā), to vai nu izmaksā biedriem, vai arī iegulda sabiedrības turpmākā izaugsmē. Krājaizdevu sabiedrībā biedri var arī noguldīt naudu. Krājaizdevu sabiedrība var uzņemties arī papildu funkcijas, piemēram, piena naudas, pensiju, subsīdiju izmaksu, norēķinu kārtošanu, internetbankas pakalpojumu sniegšanu,” stāsta M.Ivanova.
Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls ir 2000 latu, tādējādi lielākais aizdevums pagaidām var būt 500 lati, taču, palielinoties pamatkapitālam, aizdevuma summa arī kļūs lielāka.
“Lai palielinātu apgrozāmos līdzekļus, ceram, ka pievienosies jauni biedri, kas pirks pajas, noguldīs naudu. Kad darbība ies uz priekšu, varēsim aizņemties arī naudu no komercbankām,” skaidro valdes priekšsēdētāja.
Kā lielāko ieguvumu, veidojot krājaizdevu sabiedrību, M.Ivanova uzsver to, ka nauda paliek viņiem pašiem.
“Procenti, ko gūstam, dodot aizņēmumus, paliek mūsu pašu mazajā bankā, un mēs tos izmantojam savām vajadzībām,” saka M.Ivanova.
Pagasta pašvaldība var noslēgt sadarbības līgumus arī ar citām pašvaldībām, tas ļaus krājaizdevu sabiedrībā iesaistīties arī blakus pašvaldību iedzīvotājiem.
