Citi savas mājas rotā ar mākslīgajām stārķu ligzdām un neīstiem stārķiem, bet tirzmalieti Viju Plataci apsēduši pavisam īsti baltie stārķi.
Sievietei tāda uzmācīga mīlestība nemaz nav pa prātam. Viņa ir uzsākusi cīņu ar šo putnu pāri, kas ar varu grib vīt ligzdu uz viņas “Brīvzemnieku” mājas jumta kores. Divas reizes ar kaimiņa palīdzību namamāte stārķu ligzdu ir nogrūdusi zemē, bet tie spītīgi sāk būvniecību no jauna un, kā rādās, netaisās atkāpties no sava nodoma īstenošanas.
“Zem stārķa mēsliem nedzīvošu!”
“Pirms pāris nedēļām stārķi sāka taisīt pērkli uz manas vienstāva mājas tieši virs balkona durvīm, pa kurām man ikdienā jāstaigā. Kā apsēsti! Citus gadus nekas tāds nebija piedzīvots. Skaidrs, ka ar labu laikam galā netikšu,” piezvanot “Dzirkstelei”, stāsta V.Platace un piebilst, “esmu bezizejā. Nezinu, kur meklēt palīdzību.” Tomēr viņa šo situāciju vēlas risināt legāli, lai nebūtu nekādu pārpratumu.
Stārķis ir aizsargājams putns
Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Jānis Lūkins “Dzirkstelei” saka, ka stārķis ir aizsargājams putns. Tā ligzdu atļauts postīt jebkurā citā laikā, bet ne tad, kad stārķis gatavojas perēt putnēnus. Uz to V.Platace saka: “Zem stārķa mēsliem es nedzīvošu! Neviens to nedarītu! Nevaru atļaut ķēzīt man uz galvas. Turklāt visa mājas priekša būs netīra!” Lai arī stārķis ir tikai putns, nevis cilvēks, arī viņam nav tiesību pret namamātes gribu kļūt par iebūvieti un vēl apķēzīt viņu. V.Platace uzskata, ka stārķu pāris ir “jāpadara neitrāls”. Kā to panākt, pašai trūkst padoma. “Brīvzemnieku” saimniece neuzskata stārķus par svētību, jo sevišķi tad, ja tie ķēza uz galvas.
Jārīkojas, pirms izdējuši olas un sāk perēt
J.Lūkins iesaka pēc skaidrojuma vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē. Tās Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Gita Strode “Dzirkstelei” vispirms ar bažām jautā, vai V.Plataci traucējošais stārķu pāris jau ir izdējis olas un sācis tās perēt. Ja tā, nebūtu atļauts putnus vairs traucēt. Taču, ja olas vēl nav izdētas, tad apmēram līdz maija vidum varot lūkot aizdzīt stārķus, lai viņi ligzdas vietu meklē citur. Būtu pat labi tuvumā speciāli sagatavot kādu staba galu, kur ērti uzvīt ligzdu.
V.Platace šaubās, vai tas ko līdz. Viņas gadījumā netālu no “Brīvzemnieku” mājām elektrības staba galā ir uzlikts režģis – speciāli stārķiem, lai viņiem ērtāk būtu tur uzvīt ligzdu, – taču viņi par to neizrāda nekādu interesi. “Stārķis ir spītīgs putns,” atzīst G.Strode.
Jāraksta iesniegums Dabas pārvaldei
G.Strode saka, ka V.Platacei noteikti ir jāuzraksta iesniegums Dabas aizsardzības pārvaldei.Šīs pārvaldes mājas lapā “www.daba.gov.lv” var atrast aizpildāmo veidlapu, kuru pa e-pastu var nosūtīt pārvaldei. Veidlapa jāmeklē sadaļas “Par mums” apakšsadaļā “Iesniegumu veidlapas”, kur aizpildāmā veidlapa būs pie dokumentiem “Atļaujas saistībā ar nemedījamo dzīvnieku indivīdiem”. Aizpildāmais iesniegums saucas “Iesniegums nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai”, kur jānorāda, ka iegūta tiks tieši ligzda.
Dabas pārvalde V.Platacei šajā “izņēmuma gadījumā” dos atļauju rīkoties, jo ir skaidrs, ka turpmākā atrašanās uz dzīvojamās mājas jumta “var kļūt bīstama pašiem stārķiem”. Oficiāli risinot šo problēmu, “Brīvzemnieku” saimniece izvairīsies no pilnīgi reālas iespējas saņemt administratīvo sodu par aizsargājama putna ligzdas postīšanu. Likums par darbībām bez atļaujas fiziskai personai paredz naudas sodu no 20 līdz 500 latiem.
