Ar šo rakstu vēlos sveikt Gulbenes novada skolotājus Skolotāju dienā! Vēlos arī rosināt entuziastus novadpētniecības aktivitātēm ikvienā novada pagastā, kā piemēru šoreiz aplūkojot pieredzi Tirzas pagastā. Vienlaikus vēlos mudināt Tirzas pagasta ļaudis lemt jautājumu par skolotāja Andrieva Dzelzkalna vārda piešķiršanu Tirzas pamatskolai.
Doma par A.Dzelzkalna vārda piešķiršanu Tirzas pamatskolai Tirzas pagasta un Gulbenes novada sabiedrībā šogad izskanējusi jau vairākas reizes. 11.jūnijā laikrakstā „Dzirkstele” rakstā “Par Tirzmalietes tuviniekiem” tas notika pirmo reizi. Pēc tam doma tika attīstīta dzejnieces Elzas Ķezberes 100.jubilejas pasākumā, bet 6.augustā Tirzas pamatskolā notika konference „Skolas un skolotāja vieta un loma sabiedrībā 19./20.gs. mijā un mūsdienās” un pie skolas tika atklāta piemiņas plāksne A.Dzelzkalna ģimenei.
Tomēr joprojām mūsu praktiski domājošajai sabiedrības daļai grūti aprast ar domu, ka varētu tikt pagodināts Skolotājs. Tāpēc centīšos vēlreiz nopamatot tos apstākļus, kas tieši A.Dzelzkalnu padara pagodinājuma cienīgu un Tirzas pamatskolu pagodinātu saņemt šo goda nosaukumu. Turklāt balstīšos uz informāciju, kas ietverta Tirzas slaveno novadnieku Jāņa Misiņa, Andrieva Niedras un Tirzmalietes darbos.
Rakstnieces Tirzmalietes tēvs A.Dzelzkalns bija Tirzas pagastskolas pirmais un ilggadējākais skolotājs un pārzinis 53 gadus – no 1858. līdz 1911.gadam, bet tagadējās Tirzas pamatskolas ēkā – toreiz pagastskolā – viņš un viņa ģimene dzīvoja un strādāja 42 gadus – no 1870. līdz 1912.gadam. Viņa pedagoga prasme audzinājusi dzīvei gandrīz ikvienu tirzmalieti vairākās paaudzēs.
Vienlaikus skolotāja Dzelzkalna darbības laiks sakrita ar tautas atmodas kustību, tautas pašapziņas pieaugumu un virzību uz Latvijas valsti. Viņš nepārprotami bija iesaistīts, tāpat kā ikviens ideālu virzīts tautskolotājs, kas likumsakarīgi atradās pagasta sabiedriskās dzīves centrā.
Vēl vairāk – tieši skolotāja Dzelzkalna laikā Tirzas pagastskola bija Tirzas sabiedriskās dzīves centrs, jo šeit pie sava skolotāja viesojās viņa audzēkņi – studenti, citi skolotāji, šeit bija arī grāmatu izdales punkts, jo A. Dzelzkalns skolā bija ierīkojis sabiedrisku bibliotēku.
Tieši ar A.Dzelzkalna iekārtoto bibliotēku Tirzas pagastskolai un skolotājam Dzelzkalnam pieder arī cits Latvijā atpazīstams nopelns, jo, nododot savu krājumu J.Misiņam, viņš stāvējis pie mūsu nacionālās grāmatu krātuves Misiņa bibliotēkas sākuma.
Atbilstoši laikmeta garam, skolotājs Dzelzkalns nodarbojies arī ar literāro darbību, sarakstot 1. pasaules kara gados labi atpazīstamu lugu „Sētā un gaitā”, dzejas darbus, acīmredzot ietekmējot literāriem centieniem arī savus audzēkņus.
Ne velti no Tirzas nāk apdāvināti literāti un sabiedriski darbinieki, arī A.Niedra, kurš liecinājis, ka skolotājs Dzelzkalns bijis arī Tirzas pagastskolas ēkas un Biedrības nama projekta autors.
Un beidzot – skolotāja Dzelzkalna ģimene un tuvi radinieki bija viņa meita rakstniece Tirzmaliete, Tirzas draudzes skolas skolotājs un Tirzas kora diriģents Kārlis Dzelzkalns (1852 – 1931) un epigrammu autors un dzejnieks Kārlis Dzelzkalns (1870 – 1933), veidojot Tirzā garīgi piesātinātu kultūrvidi.
Pārlecot uz šodienu, vēlos uzsvērt, ka Tirzas pagasts, tāpat kā ikviens pagasts, ir maza valsts valstī. Katram pagastam nepieciešama vides, tajā skaitā kultūrvides sakoptība. Savu novadnieku piemiņas godināšana visdažādākajos veidos arī ir viena no sakoptības pazīmēm. Turklāt tas vienotu pagasta ļaudis kopīgam mērķim un sabiedriskai darbībai.
Tirzas pagasta pašvaldība (pārvaldnieks Česlovs Barkovskis) un Tirzas pagasta Attīstības biedrība (priekšnieks Nils Treijs), Tirzas pamatskola (direktore Svetlana Ziepniece) un kultūras un sabiedriskās dzīves vadītāji kopā īsā laikā paveikuši to, par ko daudzi citi pagasti var tikai sapņot. Tāpēc uzdrošinos piedāvāt apspriešanai vēl šādas idejas:
1. Ierosinu papildināt Tirzas pamatskolas nosaukumu šādi: Andrieva Dzelzkalna Tirzas pamatskola. To varētu izdarīt, sākot ar 2012.gadu, kad aprīlī paies tieši simts gadi, kopš Dzelzkalnu ģimene (skolotājs Andrievs, viņa sieva Anna un viņu meita rakstniece Tirzmaliete) atstāja Tirzu un pārcēlās uz Lejasciemu.
2. Ierosinu vienlaikus 2012.gada aprīlī sarīkot Tirzā konferenci „Tirzas ievērojamie ļaudis”, ar ko tiktu mēģināts apzināt un apzināties, izcelt Tirzas personību devumu un plānot, kā to padarīt vairāk pieejamu tirzmaliešiem.
3. Ierosinu tirzmaliešiem plašāk iesaistīties sava pagasta un savu dzimtu vēstures apzināšanā, ielūkojoties savos mājas arhīvos, meklējot kopsakarības un piedalīšanās iespējas ar saviem vēstures materiāliem.
4. Ierosinu domāt par to, vai arī citas Tirzas pagasta sabiedriski nozīmīgās ēkas nevajadzētu papildināt ar mākslinieciskām informatīvām plāksnēm, godinot tur darbojušos slavenos tirzmaliešus. Šeit iniciatīvu un ierosmi varētu uzņemties tieši ģimenes, radinieki. Pieņemu, ka tas tikai vairotu cilvēku pašapziņu un lepnumu par savu dzimto pusi.
Pats pirmais solis varētu būt, ja līdz 18.novembrim tirzmalieši aptaujā izteiktu savu viedokli par skolas nosaukuma papildināšanu, godinot Andrievu Dzelzkalnu, līdz gada beigām tiktu pieņemts lēmums, vai būt skolas nosaukuma maiņai un konferencei par Tirzas ievērojamiem cilvēkiem.
