Mārtiņš Indāns, Gundars Āboliņš un Kārlis Duļbinskis mācās Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 12.klasē, bet brīvajā laikā šie jaunieši daudz sporto, jo īpaši pēdējā laikā viņi ir aizrāvušies ar ielu vingrošanu un dažādu akrobātisku triku izpildīšanu.
Puiši atklāj, ka viss aizsācies 2010.gada pavasarī. “Skatījāmies internetā video un arī pašiem radās vēlme pamēģināt kaut ko tādu, attēlot redzēto. Tā arī sākām pamazām trenēties,” stāsta Gundars. Viņš piebilst – ja sākotnēji šie akrobātiskie paraugdemonstrējumi un vingrošana bija vienkārši kā aizraušanās, tagad tas viņiem jau ir kļuvis par dzīvesveidu. “Iemesls tam, kāpēc mēs sākām darboties, – redzējām, ka tā dara citi un ka tas ļoti labi izskatās, tādēļ arī pašiem tā gribējās iemācīties. Kad esi iemācījies vienu triku, rodas vēlme apgūt jau nākamo. Tā tas turpinās – tiek apgūti arvien jauni un jauni triki, un pamazām tie kļūst arī arvien sarežģītāki,” stāsta Mārtiņš.
Puiši treniņiem izmanto visdažādākās vietas. Viņi trenējas pagalmā, smiltīs, zālē, uz līdztekām, sporta zālē. Ziemā savukārt viņi trenējas vietās, kur ir vairāk sniega, – tad var izmēģināt jaunus trikus un nebaidīties iekrist sniegā. Tad varot izmēģināt pat tādus trikus, kurus citādi nav bijis drosmes izpildīt. Jaunieši ir braukuši trenēties arī uz Olimpisko sporta centru Rīgā, kur ir speciāla vingrošanas zāle. Tā ir speciāli aprīkota un tur ir vieglāk trenēties.
Bailes traucē gūt panākumus
Redzot to, ko dara puiši, rodas jautājums, vai viņiem kādreiz neuzmācas bailes. Puiši atzīst, ka bailes treniņos figurē ļoti bieži un tās visvairāk traucē gūt panākumus. “Ja cilvēkiem nebūtu baiļu sajūtas, viņi varētu izdarīt visneiedomājamāko, taču daudzi nespēj pārvarēt bailes, citi savukārt pie pirmās neveiksmes nobīstas un baidās pēc tam atkārtot,” spriež Mārtiņš.
Kas tad šiem jauniešiem palīdz pārvarēt bailes? Gundars atklāj – kad viņi nolemj izmēģināt kādu triku, ar spēles “akmens, šķēres, papīrīt’s” palīdzību tiek noteikts tas, kuram pirmajam būs triks jāizpilda – atkāpšanās ceļa nav. Puiši gan piebilst, ka viņi nekad nemēģinās izpildīt tādus trikus, par kuriem nejutīsies droši. Viņi saka – vispirms ir jāizprot, kā šo triku izpildīt, un tikai tad ir jāmēģina to darīt. Mārtiņš piebilst, ka, protams, arī viņiem ir gadījies krist un gūt arī traumas. Mēdzot būt tā, ka lēciena laikā pēkšņi gadās sabīties, tad arī ir šie neveiksmīgie kritieni. “Nekad nedrīkst apstāties, lai vai cik slikti esi uzlēcis – ir jāmēģina triks izpildīt līdz galam,” saka Mārtiņš. Gundars atklāj, ka pagājušajā vasarā viņam gadījās ļoti neveiksmīgi nokrist, šķita pat, ka viņš ir salauzis roku, taču, par laimi, beigās izrādījās, ka tā ir tikai stipri sastiepta. Puiši atzīst – visos sporta veidos ir jāsastopas ar dažādiem sarežģījumiem, bet, kad tie tiek pārvarēti, ir prieks turpināt treniņus.
Labprāt palīdz citiem
Mārtiņš, Gundars un Kārlis priecājas, ja viņiem ir iespēja savas prasmes parādīt arī citiem. Nesen viņi ar savu priekšnesumu piedalījās Galgauskas sporta zāles atklāšanas pasākumā, viņi ir rādījuši savus priekšnesumus arī pirms futbola spēlēm, puišiem ir arī piedāvājums kopā ar “Buku” karsējmeitenēm veidot priekšnesumus. “Cilvēkiem patīk kaut kas neparasts. Ja mums piedāvā, mēs neatsakām nodemonstrēt to, ko protam,” saka puiši. “Pagājušajā vasarā mēs piedalījāmies Jauniešu dienas pasākumos. Kopā ar mums darbojās arī domubiedri no Jaungulbenes, Balviem, Alūksnes. Tie, šķiet, bija mūsu labākie priekšnesumi,” saka Mārtiņš.
Jaunieši atklāj, ka viņi labprāt sazinās ar domubiedriem arī citās vietās. “Mēs sazināmies ar e-pasta vēstuļu palīdzību, tā uzzinām kaut ko jaunu, aprunājamies, dalāmies pieredzē. Protams, būtu daudz citādāk, ja mums būtu iespēja arī kopīgi trenēties,” vērtē Mārtiņš. “Es, piemēram, ļoti daudz esmu mācījies no gulbenieša Jāņa Loseva, kurš arī nodarbojas ar ielu vingrošanu. Viņš pagājušajā vasarā izcīnīja 2.vietu Pasaules čempionātā ielu vingrošanā Rīgā,” stāsta Kārlis.
“Apgūstot šos trikus, mēs mācāmies no citiem jauniešiem, kas to jau prot, tādēļ arī paši esam atvērti un gatavi palīdzēt tiem, kas vēl tikai mācās. Ja kādam ir vēlēšanās, droši var piebiedroties mums. Ir patīkami pamācīt un pēc tam kopā ar šo cilvēku priecāties par viņa izdošanos,” saka Gundars. “Vasarā kopā ar mums trenējās diezgan daudz puišu. Bija arī tādi, kas jau agrāk bija trenējušies, bet tad pārtraukuši. Redzot mūs trenējamies, viņiem radās vēlme atsākt trenēties,” stāsta puiši.
Saņem kārtīgu adrenalīna devu
Puiši uzsver, ka tas, ko viņi dara, viennozīmīgi palīdz arī uzturēt sevi labā fiziskā formā un pakāpeniski uzlabot to. Visi trīs jaunieši ir sportiski puiši, kas ar sportu ir “uz tu”. Viņi nodarbojas gan ar kikboksu, gan ar slēpošanu, spēlē arī volejbolu, basketbolu, hokeju. “Ziemā mums ļoti patīk braukt uz kalnu snovot. Arī tad mēģinām izpildīt dažādus trikus. Mēs laikam vairāk esam ekstrēmā sporta cienītāji,” saka Mārtiņš. “Tā mēs gūstam kārtīgu adrenalīna devu, protams, ir prieks un gandarījums, ka vari izdarīt kaut ko tādu, ko iepriekš neesi varējis,” saka Kārlis.
Puiši atklāj, ka viņiem ir arī vēl citas intereses, Gundars, piemēram, dejo deju kolektīvā, visi trīs puiši dzied arī korī. Daudz laika neapšaubāmi šobrīd aizņem mācības, jo tuvojas eksāmenu laiks. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas jauniešu ceļš, visticamāk, vedīs uz galvaspilsētu, jo jādomā par turpmāko dzīvi, izglītošanos un profesijas apguvi, taču viņi cer, ka laiks atliks arī hobijam. Turklāt Rīgā taču ir daudz vairāk iespēju kur trenēties un arī domubiedru, ar kuriem kopā darboties.
