Beļavas pagasta skolas ir pārmaiņu gaidās. Iespējas ir divas: pirmā – tiks slēgta Ozolkalna pamatskola; otrā – uz pagastmājas ēkas un blakus esošā bērnudārza bāzes tiks veidota viena vienīga izglītības iestāde pagastā – Beļavas pamatskola. Otrais variants paredz, ka uz šīm telpām pārceļas arī K.Valdemāra pamatskola.
Ceturtdien, tiekoties ar pagasta iedzīvotājiem Ozolkalnā, novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls uzsvēra, ka ir jātiek skaidrībā, “kāds būs skolu tīkls 2012.gada 1.septembrī”. Domes sēdes lēmums par Beļavas skolu likteni, iespējams, tiks pieņemts jau janvāra beigās.
Šobrīd saskaņā ar oficiālo informāciju Ozolkalna pamatskolā ir 48 skolēni un 8 pirmsskolas vecuma bērni, K.Valdemāra pamatskolā – 65 skolēni. Saskaņā ar jaunākajām Izglītības un zinātnes ministrijas nostādnēm pamatskola varēs pastāvēt, ja tajā ir vismaz 60 audzēkņu.
Vieniem – sašutums, citiem – “apspriežams variants”
Uz tikšanos ar novada domes darbiniekiem Ozolkalnā bija ieradies prāvs beļaviešu pulciņš. Domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne vaicāja, ar kādu tēmu sākt sarunu, un zāle vienprātīgi nošalca – ar skolu jautājumu. Atklājās, ka trešdien K.Valdemāra pamatskolā vecāku sanāksmē jau uzjundījis sašutums par piedāvājumu no Beļavas muižas izcelt pamatskolu, kura te atrodas jau 87 gadus. “Kam no tā būs labums? Kurš to izdomāja?” dusmīgi aci pret aci tikšanās laikā domniekiem jautāja kāds beļavietis. Cits pēc cita kājās cēlās vēl vairāki K.Valdemāra pamatskolas aizstāvji, kuri paši beiguši šo skolu, kuru bērni tajā mācās. Tika slavēta īpašā skolas aura, kas ir tās zīmols, tika piesaukti labumi – kaut neliels, tomēr internāts, kā arī lētā ēdināšana. Un kur nu vēl unikālā kultūrvide! Kāda trīs bērnu mamma emocionāli runāja par to, ka vispār vairs nelaidīs bērnus mācīties, ja vairs nebūs skolas Beļavas muižas ēkā. Divi viņas bērni mācās šajā skolā, viens – Gulbenē, kur, kā norādīja mamma, diemžēl nav internāta. Mamma sacīja, ka nespēj izvadāt katru dienu bērnus uz skolu, jo pašai jāstrādā savā saimniecībā, un, ja bērniem nebūs iespēju mācīties, tad liks viņus pie darba ar domu: ja pratīs laukos strādāt, būs paēduši un pārtikuši.
Beļaviešiem negribējās klausīties, kā situāciju skaidro novada domes deputāte Ilze Mezīte no pašu pagasta, kura apgalvoja – bērni nebūs zaudētāji, ja Beļavā būs viena pamatskola un tā atradīsies plašajās pagastmājas telpās. “Pastāvēs, kas mainīsies,” vairākkārt tikšanās laikā dzejnieka Jāņa Raiņa domu citēja I.Mezīte.
Šī ideja (par pagastmājas pārtaisīšanu par skolu – red.) piederot kādreizējam vietējam deputātam Valdim Skopānam – atzina Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš. Kā ideju ar 10 līdz 15 gadus vecu bārdu to raksturoja bijušais pagasta vecākais Kārlis Liše. Savukārt Ozolkalna pamatskolas skolotāja Biruta Rukmane priekšlikumu par skolas izveidi pagastmājā nosauca par “apspriežamu variantu”. Bet kāda cita balss no zāles piedāvāja Ozolkalna pamatskolu saglabāt kā pilsētas, piemēram, Gulbenes 2.vidusskolas filiāli. A.Šķēls iebilda, ka diezin vai pilsētas skolotāji piekritīšot tādam variantam, kas atspoguļosies viņu samazinātajā atalgojumā.
Pamatskolai muižā esot bīstamas kāpnes
Gan I.Mezīte, gan A.Rakstiņš atgādināja, ka K.Valdemāra pamatskola atrodas pielāgotās muižas ēkas telpās ar krāšņu apkuri, kas nav nemaz tik droša, ar ieejas kāpnēm, uz kurām kritis ne viens vien bērns. K.Valdemāra pamatskolas direktore Ērika Ivanova šos izteikumus paziņoja par aizvainojošiem un nepamatotiem. Viņa norādīja, ka pagasta pārvaldes vadītājam par savu iedzīvotāju interesēm “būtu jāstāv un jākrīt”, esot žēl, ja tā nav. Direktore uzsvēra, ka skolas krāšņu apkure ir lēta un efektīva. Viņa arī nosauca vairākus projektus, kas ir realizēti, lai uzlabotu mācību, sanitāros un komforta apstākļus skolā. Ē.Ivanova atgādināja, ka Latvijā 100 skolu atrodas muižu pilīs. Viņa neredzot jēgu, kāpēc K.Valdemāra skolai “jāpietuvojas pilsētai par četriem kilometriem”, pārceļoties no muižas ēkas uz pagastmāju.
A.Rakstiņš uzsvēra, ka pašlaik tiek apspriesti dažādi varianti, nekas vēl nav izlemts. Viņš bilda, ka konkurence starp abām pagasta pamatskolām ir jūtama visu laiku, esot sajūta, ka savstarpēji notiekot cīņa pat par tiem bērniem, kas vēl nav dzimuši. A.Šķēls klāstīja bēdīgo bērnu dzimstības statistiku, kurai ir tendence arvien pasliktināties. I.Mezīte pauda, ka, būdama deputāte, novada domē noteikti nebalsos par Ozolkalna pamatskolas slēgšanu, ja nebūs garantiju, ka pēc tam tāds pats liktenis nepiemeklēs arī K.Valdemāra pamatskolu, kā arī pagasta bērnudārzu.“Tieši tāpēc mums, deputātiem, jāzina iedzīvotāju viedoklis un jāpieņem tāds lēmums, kas nav iedomāts, kas nav pret iedzīvotāju interesēm,” sacīja I.Mezīte. A.Šķēls rezumēja, ka “šajā karā (skolu optimizācijā – red.) var zaudēt ar lieliem vai maziem zaudējumiem”, jo nenoliedzami uz pilsētas skolām mācīties aizgājušie “lauku bērni atpakaļ (uz Beļavu – red.) nenāks”. Viņš atgādināja, ka galīgais lēmums par Beļavas skolu optimizāciju ir novada domes deputātu kompetence.
