Šonedēļ 12.klašu skolēni kārto angļu valodas eksāmenu. “Tā kā eksāmens notiek neierasti agri, proti, jau tagad martā, tad sajūtas, ka esam atnākuši uz eksāmenu, nav,” “Dzirkstelei” atzīst Gulbenes vidusskolas 12.a klases puiši.
Izvēles jau nebija
Gulbenes vidusskolas 12.klašu skolēnus “Dzirkstele” satiek eksāmena starpbrīdī, kad ir arī neliels laika sprīdis, lai aprunātos. 12.a klases puiši Jānis Baltiņš, Arvis Kokars un Edgars Ciršs dalās iespaidos, ka sajūta esot tāda, it kā būtu atnākuši uz lielāku kontroldarbu, bet ne eksāmenu. “Mums jau patiktu labāk, ka skolā būtu noskanējis pēdējais zvans un tad sāktos eksāmenu laiks,” saka puiši.
J.Baltiņš vien piebilst, ka tad, kad uzzinājis, ka eksāmens būs martā, par to tā īsti nav aizdomājies. “Kas jādara, jādara. Nav jau variantu,” viņš saka.
Skolēni neslēpj, ka vairāk viņus satrauc angļu valodas eksāmena mutiskā daļa. “Tad viss notiek uzreiz. Nav laika apdomāties, pārdomāt. Kā uzdod jautājumu, uzreiz arī jāzina, ko atbildēt. Rakstiskajā daļā neviens netraucē, var apdomāties,” stāsta jaunieši.
Vaicājot, ko viņi domā par izskanējušajiem pārmetumiem par to, ja eksāmens notiktu vasaras sākumā, tas uzlabotu eksāmena vērtējumu, jo būtu vēl laiks mācīties, puiši tam nepiekrīt. “Ko zini, to zini. Varbūt pa šo laiku varētu iemācīties kādus specifiskus vārdus angļu valodā, bet neko vairāk. Pamati jau ir apgūti,” stāsta J.Baltiņš.
E.Ciršs uzskata, ka rīkot eksāmenu martā ir negodīgi pret tiem, kas paliks studēt tepat, Latvijā. “Viens no iemesliem, kāpēc eksāmens ir martā, ir tas, ka sertifikātu varēs iegūt agrāk. Tas ir svarīgi tiem, kas gribēs studēt ārvalstīs. Domāju, ka varbūt viens no divdesmit skolēniem brauks mācīties uz ārzemēm, tāpēc būtu bijis labāk, ja eksāmens būtu bijis vasaras sākumā,” domā E.Ciršs.
Gulbenes vidusskolas 12.b klases audzinātāja Ilze Ilgsaliete ne tikai pavada savējos audzēkņus uz eksāmenu, bet arī sagaida, jūt un pārdzīvo līdzi. Viņa stāsta, ka klase nebija sajūsmā par to, ka pirmais eksāmens notiek jau martā. “Bet nebija jau izvēles. Viņi to pieņēma kā pašsaprotamu. Redzams, ka viņiem nav eksāmena sajūtas, tikai uztraukums. Brīvdienas viņiem bija iepriekšējā nedēļā, bet vai tās var saukt par brīvdienām? Tāpat viņi nāca uz konsultācijām un gatavojās,” saka I.Ilgsaliete.
Labprāt izvēlas – ekonomiku, vēsturi, ģeogrāfiju
Novada dome informē, lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem ir jānokārto vismaz četri eksāmeni. Trīs obligātos eksāmenus nosaka valsts, un tie ir latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Papildu obligātajiem eksāmeniem ir jākārto ne mazāk kā viens eksāmens pēc paša skolēna izvēles. Vidusskolēni izvēlas kārtot eksāmenus ekonomikā, ģeogrāfijā, vēsturē, savukārt mazāk izvēlas kārtot eksāmenu ķīmijā un fizikā.
I.Ilgsaliete stāsta, ka liela daļa viņas klases audzēkņu izvēlējušies kārtot eksāmenu ekonomikā, daži kārtos arī eksāmenu vēsturē un tikai pāris – bioloģijā. Liela daļa pagājušajā mācību gadā jau nokārtoja eksāmenu informātikā.
J.Baltiņš stāsta, ka viņš kārtos eksāmenu bioloģijā, jo vēlas studēt medicīnu. Savukārt pagājušajā mācību gadā viņš jau nokārtojis informātiku, bet A.Kokars – vēsturi, jo viņu interesē un patīk vēsture.
