Tu esi kā vasaras nakts –
Tik valdzinoša, tik svaiga,
Kā smaržīgs zieds pie vaiga,
Kā silta elpa – tik maiga…
Tu esi kā Jāņu nakts rīts,
Tik uzvaroša kā dziesma,
Un kautrīgi saulesstars trīc,
Kur atstātās pēdās vēl liesma…
Tā daba mostas no nakts,
No Jāņu nakts dzīrošanas –
Un atkal pulksteņa takts
Sit dienas piedzimšanu.
Tā tava jaunā diena –
Vasaras ziedošā siena,
Kas sargās tevi no vējiem,
No pērkona dārdiem spējiem.
Tu esi, paliec tā pati, jo esi vasarā!
Tu esi, paliec tā pati, kas skaisto vērš pasakā!
