82 gadus vecais gulbenietis Vilis Barons, būdams kristīts luterticībā, visu mūžu kā ģimenes relikviju glabā tēva dāvātu Bībeli, kur sarakstīti raduraksti un dārgāko cilvēku dzimšanas dati.
Bībele izdota 1902.gadā. “Esmu viens uz pasaules, tuvinieku man vairs nav. Mani vecāki nodzīvoja līdz 80 gadiem, esmu šajā ziņā pārspējis viņus,” stāsta Vilis.
Par saviem tuviniekiem Vilis prot izstāstīt interesantus stāstus, kuros cilvēku likteņi svarīgāki par politiku. Viņš glabā pie sevis arī tuvinieku fotogrāfijas, kas vēstī par diviem pasaules kariem un laiku starp tiem. Vilis zina teikt, ka Aleksandra Grīna romānā “Dvēseļu putenis” 128.lappusē ir vārdi: “Jau kritis jaunais rotas komandieris, ar cauršautām krūtīm guļ sniegā leitnants Lauva.”
“Viņš ir mans radinieks. Bija beidzis karaskolu. Manā albumā ir šā cilvēka fotogrāfija, kuras otrā pusē rakstīts – “Par piemiņu no Tēvijas kara dalībnieka Arnolda 1916.gadā.” Tajā pašā gadā (pēc vecā kalendāra) Arnolds Lauva krita varoņa nāvē cīņā ar vācu karaspēku Ziemassvētku kaujās, apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Pirms tam ar savu rokrakstu viņš rakstījis un sūtījis šo fotogrāfiju radiniekiem, it kā paredzēdams savu likteni,” stāsta Vilis.
Sirmā vīra ikdiena paiet sarunās ar pagātni un labestīgiem kaimiņiem, kuri neaizmirst parūpēties par viņu.
