Lielākais pārkāpumu skaits procentuāli joprojām tiek konstatēts privātajos mežos. Ziemeļaustrumu virsmežniecībā pagājušajā gadā kopumā ir konstatēti 85 pārkāpumi, 14 no tiem bijuši valsts mežos, 71 – pārējos mežos.
Salīdzinājumā ar 2010.gadu, kopējais pārkāpumu skaits ir nedaudz palielinājies – tad virsmežniecības teritorijā tika konstatēti 70 pārkāpumi un arī lielākā daļa nevis valsts, bet pārējos mežos. “Tas droši vien saistīts ar to, ka valsts mežu apsaimniekotājs mežu atjaunošanai tomēr pievēršas nopietnāk nekā privāto mežu apsaimniekotājs,” vērtē Ziemeļaustrumu virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Inita Avotiņa
Cērt mazas platības
Vecākā inspektore atklāj, ka jau vairākus gadus pēc kārtas biežāk sastopamie pārkāpumi ir meža atjaunošanas prasību pārkāpumi un patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. “Gan 2009.gadā, gan 2010.gadā visvairāk tika konstatēts meža atjaunošanas prasību pārkāpumu – 2009.gadā tie bija 103 gadījumi, 2010.gadā – 44 gadījumi. Pagājušais gads pēc neliela laika posma ir pirmais gads, kad līderpozīcijas ieņēmuši patvaļīgas augošu koku ciršanas gadījumi,” stāsta I.Avotiņa. Ja runā par pārkāpumiem, kas saistīti ar patvaļīgu koku ciršanu, pēdējos gados tiek cirstas mazas platības (0,1, 0,2 hektāri). “Pagājušajā gadā bija tikai daži gadījumi, kad izcirstas lielas meža platības ar ievērojamu koksnes krāju un lielām mežam nodarīto zaudējumu summām. Gulbenes novadā lielu apjomu radīja viens pārkāpējs meža īpašnieks, kurš, zinot, ka viņam ir bankas aizliegums izcirst kokus, to izdarīja patvaļīgi. Taču pārsvarā ir tendence cirst mazas platības. Pagājušajā gadā bija ļoti daudz gadījumu, kad nelikumīgu koku ciršanu veica nevis īpašnieks, bet kāda trešā persona, piemēram, svešā mežā izcērtot sausus kokus,” stāsta I.Avotiņa.
Vainīgos sauc pie atbildības
Patvaļīgas koku ciršanas gadījumos vainīgajam tiek piemērots administratīvais sods vai arī lielākoties kriminālā atbildība. Gadījumus, kad svešas personas cērt svešā mežā, Valsts meža dienesta darbinieki nodot policijai kriminālprocesa uzsākšanai.
Runājot par meža atjaunošanas prasību pārkāpumiem, vairumā gadījumu tomēr tiek pieņemti lēmumi par lietvedības izbeigšanu. “Tas ir tādēļ, ka mūsu primārais mērķis nav sodīt īpašniekus par to, kas viņiem ir bijis jāizdara, bet viņi to nav izdarījuši, gluži otrādi – mūs, meža speciālistus, vairāk interesē, lai mežs tiktu atjaunots, tādēļ mēs to cenšamies darīt ar visām iespējamajām metodēm. Jā, cilvēki arvien biežāk atjēdzas vien tad, kad protokols jau ir sastādīts, bet tad viņi tomēr cenšas izpildīt šīs prasības. Ja cilvēks to izdara, mēs bieži vien aprobežojamies vien ar mutvārdu aizrādījumu un nesodām cilvēku. Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēks saprot un šādus pārkāpumus turpmāk neizdara,” saka I.Avotiņa.
Vēl viena liela pārkāpumu grupa ir medību noteikumu pārkāpumi. 25 gadījumos personas ir sauktas pie administratīvās atbildības. Pārsvarā tie ir medību noteikumu pārkāpumi (medību drošības noteikumu pārkāpumi). Divos gadījumos ir bijušas nelikumīgas medības, par ko būtu paredzama krimināla atbildības, taču abos šajos gadījumos netika atklātas konkrētas personas.
