Ir agrs 26.marta rīts, kad kolektīvs „Baltābele” kopā ar Stāķu pamatskolas pedagogiem ir ceļā uz Krieviju.
Esam mundri, kaut gan nedaudz arī norūpējušies, jo pirmo reizi šķērsojam strikti noteiktu robežu starp Latviju, Igauniju un Krieviju. Taču uz robežas viss norit raiti un bez starpgadījumiem varam doties tālāk.
Ceļojuma pirmās dienas galapunkts ir Pleskavas pilsētas Stremutkas vidusskola, kur skolas direktore, skolotāji un tehniskais personāls mūs laipni sagaida. Pēc nelielas kafijas pauzes pulcējamies skolas aktu zālē, kur sākas konference. To atklāj vidusskolas direktore Maija Gumarovna, kura arī stāsta par savu skolu un darbu tajā.
Spīdoši Stāķu pamatskolu, tās izaugsmi, pedagogu un skolēnu aktivitātes un iesaistīšanos visos skolas, novada, kā arī valsts pasākumos prezentē skolotāja Elēna Obrumāne.
Pēc konferences seko koncerts. Uzstājas Stremutkas vidusskola ar teātra uzvedumu dzejā, bet „Baltābele” savu koncerta daļu sāk ar Māras Šnē vārsmām:
„Lai dziesma skan pavasarim ziedošajam,
Saulei, kas gaismu, siltumu dāvā…”
Skan dziesma, rīb latviešu tautas dejas „Meldermeitiņa” dejas soļi.
Pēc koncerta seko ekskursija pa skolu un vietējo bērnudārzu. Kad viss ir apskatīts, divu skolotāju vadībā, kuras bija arī mūsu gides, dodamies ekskursijā pa pilsētu, kura ir viena no vecākajām pilsētām Krievijā.
Tāpat kā daudzām citām vēsturiskajām pilsētām, arī šai ir sava vēsture. Pleskava hronikā pirmo reizi tika minēta 903.gadā sakarā ar leģendāro kņazieni Olgu un kņazu Igoru. Mūsdienās Pleskava ir pilsēta-muzejs, kurā saglabājušies nozīmīgi 12.-17.gadsimta vēstures un kultūras pieminekļi.
Šeit apskatām Kremli, kam ir varena cietokšņa sienas, viens no visvairāk neieņemamajiem viduslaiku cietokšņiem, Troickas katedrāli, ko dibinātāja kņaziene Olga. Vēl apskatām daudzos lūgšanu namus, kas augstu debesīs spīdina savu krāšņo torņu un tornīšu smailes. Pirmās dienas ekskursiju noslēdzam pie ļoti iespaidīga karavadoņa Aleksandra Ņevska pieminekļa.
Mūsu otrās dienas maršruts ir Pleskava – Pečoru klosteris. Saulīte, viegls vējiņš un dodamies ceļā. Esam Pečoros, kur mūs sagaida laipns gids, kura vadībā apskatām vienu no visvecākajiem klosteriem Krievijā – Svētās Aizmigšanas Dievmātes pareizticīgo klosteri ar tā alu nekropoli. Par klostera dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1473.gada 28.augusts, šajā dienā tika svētīta Vissvētās Dievmātes smilšu baznīca, kas tika izrakta smilšu pakalnā pie avota.
Un tad atpakaļ uz mājām… Divas dienas „Baltābeles” kolektīvam bija kā dāvana, par ko gribam paldies pateikt Stāķu pamatskolas direktorei Diānai Šķēlai par uzaicinājumu piedalīties multifunkcionālā centra organizētajā pasākumā. Liels paldies Stāķu pamatskolas skolotājām Jolantai Kuprovskai un Elēnai Obrumānei par lielo darbu, kāds bija nepieciešams, kārtojot dokumentu formalitātes. Īpašs paldies Stradu pagasta pārvaldes vadītājam Jurim Duļbinskim par atbalstu un finansiālo palīdzību.
No visas sirds šiem labajiem cilvēkiem gribas teikt:
Lai dzirkstelīte jūsu sirdīs nepazūd!
Lai jūs vienmēr justos stipri un bagāti ar to, kas jums pieder.
Paldies par šīm divām gaišajām, saules un vēja pilnajām marta dienām!
