Jaungulbeniete Sarmīte Lāce, kura audzē upenes aptuveni 4 hektāru platībā priecājas, ka šī vasara upenēm ir pateicīga, tāpēc raža ir ļoti laba.
Šogad sāk maksāt vairāk
Ar upeņu audzēšanu S.Lāce nodarbojas kopš 2003.gada. “Uzreiz arī sākām ar 4 hektāriem, kuros aug divu šķirņu upenes. Viena ir agrā – ogas ir gatavas pēc Jāņiem un jūlija sākumā, un tās vairāk ir domātas tūlītējai lietošanai, savukārt vēlās šķirnes ogas vairāk domātas transportēšanai,” stāsta S.Lāce.
Četru hektāru platībā aug 12 000 stādu, starp tiem ir tādi, kas ziemā izsaluši, un tādi, kas vēl neražo. Kopumā ražojoši ir aptuveni 8000 stādu. Un no viena upeņu stāda labā vasarā, kāda ir šī, var novākt aptuveni 2 kilogramus ogu.
S.Lāce stāsta, ka ar upeņu audzēšanu ne visai labi var nopelnīt. “Ogas vēl nav tik atzītas. Pārpircēji dod 40, 50 santīmus par kilogramu. Šogad gan cena ir labāka. Sāk maksāt vairāk. Pieņem pat par latu kilogramā,” viņa saka.
Ogas lasa saviem spēkiem
Tā kā raža ir laba, tad tagad tik esot jādomā, kā to visu novākt. Lai nolasītu visu lauku, laika vajag daudz. “Gribējām palīgā ņemt studentus vai skolēnus, bet šādā karstumā agri no rīta neviens nenāk, lai lasītu ogas, tāpēc atliek lasīt vien pašiem. Dienā mēs, pieci cilvēki, varam nolasīt divas upeņu rindas, un vienas rindas garums ir aptuveni 200 metru,” stāsta S.Lāce un piebilst, ka vīrs ir uztaisījis ogām speciālu lasāmo, ar kuru “iebraucam” krūmam iekšā un ogas nobirdinām.”
Bijusi doma pirkt kombainu, ar kuru novākt ogu ražu, bet tas esot pārāk dārgs – 15 000 latu. Savukārt ir iegādāta rotējoša pļaujmašīna, ar kuru izpļauj upeņu stādu rindu starpas, kuras ir gandrīz trīs metrus platas. Tas esot viens no grūtākajiem darbiem pie upeņu audzēšanas un, protams, arī tas, ka raža ir atkarīga no laika apstākļiem, kā arī no nelūgtiem ciemiņiem, proti, strazdiem. “Šogad atkal ir problēma ar strazdiem. Jāņogas un ķiršus putni jau visus nolasīja. Barā atlido, uzsēstas uz krūma, un krūms ir pa tīro, tāpēc ap upeņu krūmiem ar trimeri zāli speciāli neappļaujam, arī krūmu lapas piesedz ogas, tāpēc tās vēl putni nav apēduši,” stāsta S.Lāce.
Domā par pārstrādi
Ogas tiek pārdotas ne tikai pārpircējiem, skolai un pansionātiem. “Mēs arī paši spiežam sulas, ogas saldējam, saldētas tirgojam, piemēram, Zaļajā tirdziņā. Arī nākamziem Zaļajā tirdziņā varēs iegādāties mūsu saldētās upenes,” stāsta S.Lāce.
Viņa spriež, ka cilvēkiem jau pašiem ir ogulāji, tāpēc īpaša pieprasījuma pēc upenēm neesot. “Tāpēc jau vairāk laikam pašiem ir jāiet uz pārstrādi. Paši gribētu upenes pārstrādāt, bet pagaidām to nevaram izdarīt. Ar saviem vien līdzekļiem netiekam uz priekšu, ja atradīsim atbalstu, tad gan,” saka S.Lāce.
