Rīt Litenes brīvdabas estrādi pierībinās dejotāju raitie soļi, jo jauniešu deju kopa „Litenietis” kopā ar draugiem svinēs savas pastāvēšanas desmit gadu jubileju „10 gadi tauriņu raibumā”. Jubilejas koncerts būs kā atspēriena solis pirms lielajiem Dziesmu un deju svētkiem. Starp dejotājiem būs arī Indra Vaska un viņas draugs Elviss Līdums, kuri dzīvo Litenē.
Uz sarunu viņi atnāca kopā mazo dēlēnu Emīlu, kurš jau krietnu laiku arī uz mēģinājumiem, kas notiek sestdienās, ierodas kopā ar vecākiem. Indra smejas, ka mājās atliekot tikai atskaņot tautiskas melodijas, lai Emīls kļūtu rātns. „Ja tad, kad būs izaudzis liels, viņš arī gribēs dejot, mēs viņam to neliegsim,” bilst abi vecāki.
Ar iepriekšēju stāžu
Indra atceras, ka dejot sākusi, kad mācījusies Litenes pamatskolā. Uz „Litenieti” savulaik viņa līdz ar citiem pārnākusi no pamatskolas deju kolektīva „Pededzīte”, ko tāpat kā „Litenieti” arī vadījusi Zaiga Mangusa. Kolektīvā visi esot sava dzimtā pagasta patrioti, jo nedēļas nogalē, kad notiek arī mēģinājumi, lielākā daļa dalībnieku atbraucot no Rīgas, arī no Jelgavas, lai ne tikai satiktos ar saviem vecākiem, bet arī ar dejas draugiem un lietderīgi pavadītu brīvo laiku. Indra neslēpj, ka dejošana viņai sagādā prieku, tāpēc jau pavisam drīz pēc dēliņa piedzimšanas, viņa atkal nākusi uz mēģinājumiem.
Elviss „Litenietī” dejo divus gadus. „Sākumā mani pierunāja pamēģināt. Kad vēl mācījos Gulbenes Bērzu sākumskolā, dejoju Dainuvītes Putniņas vadītajā kolektīvā. Tad sekoja deviņu gadu pārtraukums, bet tagad dejošana jau ir kļuvusi par nepieciešamību. Sākumā visgrūtāk bija apgūt deju soļu tehniku, jo ir atšķirība, dejojot mazā un lielā kolektīvā. Arī uzstājoties, neiztiku bez satraukuma. Pārdzīvoju katru misēkli, bet, dejojot jau desmito reizi, satraukums bija mazāks,” saka Elviss. Indra papildina, ka dejošana arī viņai nav tikai tehniska deju soļu atrādīšana, bet iekšēja vajadzība. „Manī valda iekšēja pacilātība, kad dejoju. Pat tad, ja, atnākot uz mēģinājumu, jūtos nogurusi, jo Emīls arī prasa daudz enerģijas, līdz ar pirmajiem deju soļiem viss it kā aizmirstas. Mani vada apziņa, ka dejoju cilvēku priekam,” prāto Indra. Elvisam gandarījumu sagādā katra veiksmīga uzstāšanās koncertos un arī deju skatē, jo pirms tam ir ieguldīts daudz pūļu, lai ne tikai apgūtu jaunu deju, bet to iznesīgi pasniegtu skatītājiem. No deju repertuāra viņam īpaši mīļa ir deja „Birztaliņa”, bet Indra priekšroku dod drastiskām un jautrām dejām, jo tajās var izpausties.
Sestdienu mamma
Tikai pozitīvus vārdus abi dejotāji velta kolektīva vadītājai Zaigai un dēvē viņu par sestdienu mammu, kura spējot būt ne tikai stingra un korekta, bet arī saprotoša, kurai piemīt spēja saturēt kolektīvu kopā kā vienotu veselumu. Vadītāja ir tā, kura pirms katras uzstāšanās aicina visus dejotājus sastāties aplī un novēlēt cits citam ”Lai izdodas!” Viņa novērojusi, ja vien ir iespējams, tad kolektīvā puiši izvēlas dejot ar tām meitenēm, kas vislabāk patīk. Dažkārt partneri tiekot arī mainīti, jo meiteņu ir vairāk. Elvisam tāpat kā Indrai ir cita partnere. Ar Indru viņš dejo tikai dažas dejas. „Tad, kad dejojam abi vienā pāri, ir ciešāks acu kontakts, jūtamies brīvāk,” smaida Indra, bet Elviss uzskata, ka labāk dejot ar vienu partneri, jo tad varot labāk sadejoties. Lai gan Indrai vēl nav pat 30 gadu, viņa „Litenietī” ir vecākā dejotāja, tāpēc smejas, ka starp jauniem arī pati jūtoties jauna. „Pēdējos trīs gadus kolektīvs ir nostabilizējies, jo pirms tam kāds gāja projām, kāds nāca klāt. Tagad pamazām veidojas arī savas tradīcijas un ierašas. Mums ir draudzīgs kolektīvs. To var sajust tad, kad dodamies koncertēt ārpus Latvijas. Vadītāja uz visiem 16 dejotājiem vienā laikā nevar paskatīties, tāpēc arī cits citam aizrādām, ja kaut kas ir ne tā, bet neviens neapvainojas,” vērtē Indra.
Prieks, pacilātība
un saviļņojums
”Pēc deju skates cītīgi gatavojāmies jubilejas koncertam. Tad kāds laiks līdz Dziesmu un deju svētkiem būs brīvs,” stāsta Indra. Arī mazais Emīls dosies līdzi vecākiem uz Rīgu, kur kopā ar tanti – Indras māsu – sagaidīs un pavadīs vecākus uz kopmēģinājumiem. Ja Indra ir piedalījusies vairākos Dziesmu un deju svētkos, izjuzdama lielu saviļņojumu un pacilātību, tad Elvisam šīs būs pirmās ugunskristības. „Šajos svētkos ir pieredzēta gan saules svelme, gan lietus, tomēr nekas nespēj aizēnot to prieku, pacilātību un saviļņojumu, kas pārņem, ejot svētku gājienā cauri Rīgai un dejojot lielajā koncertā. Ir prieks gan pašiem katram par sevi, gan par to, ka spējam sagādāt prieku arī skatītājiem,” saka Indra. Tiem, kas vēl tikai domā par dejošanu, gan Indra, gan Elviss iesaka nebaidīties, bet nākt un dejot, jo galvenais ir vēlēšanās un cieša apņēmība to darīt.
