Cilvēka pienākums ir realizēt savus sapņus, tik kategoriska ir pozitīvās domāšanas un attieksmes centra “Pavasara studija” vadītāja un pedagoģe Inese Prisjolkova. Pretējā gadījumā nav iekšēja apmierinājuma un cilvēks nespēj veidot saskanīgas attiecības ne ar vecākiem, ne mīļoto.
Materiālie sapņi un nemateriālie – šādās grupās var iedalīt sapņus. Realizējot materiālos sapņus, cilvēks ir ņēmēja lomā. Īstenojot nemateriālos – devēja lomā. Lai cilvēks kļūtu laimīgs, jāīsteno savs nemateriālais sapnis, un tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāatrod savs talants.
“Var teikt, ka tā ir cilvēka misija – atrast savu talantu, jo tādu Dievs devis katram. Kad cilvēks ir laimīgs, viņš ir radošas enerģijas pārpilns,” pauž pedagoģe. Radīt un dot – tā ir laimīga cilvēka “formula”. Ja realizē tikai materiālos sapņus, cilvēkā sāk krāties negatīvā enerģija, kas atstāj postošu ietekmi. Gandarījumu vairs nesniedz nekas, vaina tiek meklēta apkārtējos – partnerī, sabiedrībā, valstī.
Atklāt savu talantu nenozīmē kļūt par aktieri, gleznotāju vai mākslinieku. Tikpat labi kādam var būt talants cept bulciņas, adīt cimdus vai audzināt bērnus. Bet kādam ir jākļūst par rakstnieku vai baletdejotāju.
Novirzās no mērķa
“Bieži vien mēs novirzāmies no plāna, jo prāts vai personība aizgājis citu ceļu. Piemēram, cilvēkam bērnībā ir padevusies zīmēšana. Viņš ir sapņojis par mākslas skolu un gleznošanu, bet aizgājis citu ceļu un kļuvis par juristu. Taču palaikam cilvēka dvēselē iezogas nemiers, jo nav iekšēja apmierinājuma, jo sākotnējā vēlme – gleznot – saglabājusies,” skaidro I. Prisjolkova. Šādos gadījumos ir svarīgi saprast nemiera cēloni, sadzirdēt savu dvēseles balsi. Materiālie apsvērumi var būt tie, kas novirza no sapņa īstenošanas, un vienlaikus arī tie, kas palīdz atgriezties uz pareizā ceļa. Piemēram, jurista profesija ilgus gadus bijusi prestiža, daudzi jaunieši ir izvēlējušies studēt jurisprudenci. Valda priekšstats, ka tā ir labi pelnoša un elitāra nodarbošanās. Iespējams, ka jaunieti uz šādu izvēli ir pamudinājuši vecāki, materiālie apsvērumi. Ja jurisprudence nav īstais talants, gandarījums no naudas iedarbosies postoši. Taču, realizējot materiālo mērķi, tas var palīdzēt sasniegt sapni. Cilvēks smagi strādā, tas var būt grūti, nogurdinoši, sarežģīti, bet rezultāts cilvēku darīs laimīgu, ja prātā tiks paturēts mērķis.
Piemēram – cilvēks ilgus gadus ir sapņojis aizbraukt uz Ēģipti vai jebkuru citu vietu, taču to nav īstenojis. Viņš sakrāj naudu un realizē savu sapni, par ko ir domājis 20 gadus. Varbūt tas viņam bija nepieciešams, lai saprastu savas dvēseles valodu, norāda I. Prisjolkova. Iespaidi, ko cilvēks gūs no ceļojuma, palīdzēs saprast, ko viņš vēlas darīt.
Vecumam no nozīmes
“Nav nozīmes, kādā vecumā cilvēks sapni īsteno – 18 vai 80 gados. Tas nav būtiski, jo dvēselei laiks nav svarīgs,” pārliecināta pedagoģe. Cilvēks var sākt zīmēt arī 60 gadu vecumā. Arī dejot vai spēlēt teātri var sākt pensijas gados. Cilvēks savu talantu var izkopt hobija līmenī, un gandarījums, ko viņš no tā saņems, piepildīs viņa dzīvi ar pozitīvu enerģiju. Vecmāmiņa var sākt dejot līnijdejas, opītis – sākt gleznot, laulātie draugi pusmūžā – iestāties balles deju studijā. Radošā enerģija un radošums – tas ir tas, ko cilvēki iegūst no sapņa īstenošanas, norāda “Pavasara studijas” vadītāja. Sapņa nepazaudēšana palīdz cilvēkam tikt galā ar dzīves rutīnu. Pretējā gadījumā liekas, ka dzīvei nav jēgas. Rezultātā cilvēkā apdziest radošums un viņš kļūst slinks.
