Mūsu pusē lāči nav nekāds retums, par to liecina arī pagājušās nedēļas nogalē Daukstu pagasta teritorijā uzietās lāča pēdas, arī iepriekš šajā pusē pēdas jau ir manītas.
Mednieks Ģirts Vilks, kurš medī Jāņa Svikšas medību kolektīvā, stāsta, ka viņam piezvanījis bijušais mežsargs un stāstījis, ka viņu medību iecirkņa teritorijā ir uziets beigts meža cūkas sivēns un līdzās ir redzamas lāča pēdas. “Lāča pēdas mēs šajā pusē redzam šad un tad, grūti pateikt, vai tur dzīvo viens vai divi lāči. Šīs pēdas nebija tik lielas, ir redzētas arī lielākas, tādēļ varētu domāt, ka tie ir dažādi dzīvnieki,” stāsta Ģ.Vilks. Viņš atklāj, ka, uzzinot par šīm pēdām, radusies interese uzstādīt fotokameru un mēģināt iegūt kādu lāča fotogrāfiju. “Cerējām, ka lācim gribēsies atgriezties un izdosies viņu nofotografēt. Kamera tur nostāvēja pāris dienas, taču lācis diemžēl neatgriezās. Šajā laikā kamera fiksēja dažādus citus zvērus, kas sivēnu notiesāja. Tika fiksēta cauna, jenotsuns, kraukļi un pat jūras ērglis.”
Vēlējās iegūt fotouzņēmumus
Kurp tālāk veda lāča ceļš, tas, protams, nav zināms. “Mūsu mērķis arī nebija sekot viņam, negribas viņu traucēt, lai viņš dzīvo savu dzīvi. Visvairāk mūs tiešām interesēja iegūt fotouzņēmumus, kas diemžēl neizdevās.” Jautāts, cik liels varētu būt bijis šis lācis, mednieks atzīst, ka par to ir grūti spriest. “Bet, kā jau minēju, esmu redzējis arī lielākas pēdas, lai gan iespējams, ka šis iespaids varētu būt arī maldīgs, jo sniegā un dubļos ķepa varētu atstāt dažādus nospiedumus,” spriež Ģ.Vilks. Viņš atklāj, ka lāča ķepu nospiedumus parasti izdodas ieraudzīt vai nu sniegā (viņam gan pašam sniegā pēdas redzēt ir gadījies pirmo reizi), vai arī kaut kur uz ceļiem. “Es domāju, ka lāči tiešām šajā pusē varētu mitināties. Man ir arī citi fotouzņēmumi ar lāča pēdām, savulaik stigojot tika uzieta arī kāda priedīte, ko bija tikko svaigi noplēsis lācis ar saviem nagiem. Domāju, ka šeit varētu būt kāds viens vai divi lāči un viņi arī pārstaigā šos mežus,” saka Ģ.Vilks.
Virsmežniecības teritorijā – 11 lāči
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka virsmežniecības teritorijā, kur ietilpst bijušie Gulbenes, Balvu un Alūksnes rajoni, ir uzskaitīti 11 lāči, 2 no tiem Gulbenes mežniecības teritorijā. Viņš pieļauj, ka Alūksnes pusē lāči varētu arī vienkārši ienākt no Igaunijas, pastaigāt un arī aiziet prom, Balvu pusē bija nofotografēts lācis ar diviem mazajiem lācēniem pie meža cūku barotavas, arī Daukstu un Litenes pusē varētu būt pa lācim. “Cilvēki jau lāčiem parasti nepievērš uzmanību – ziemā tas guļ un pēdas neredz, un arī vasarā pēdas ir grūti ieraudzīt, ja nu vienīgi kaut kur uz kāda ceļa ir manāmi pēdu nospiedumi. Igauņu kolēģi mums saka, ka par lāčiem nav ko priecāties, jo tur, kur ir lācis, tur nav, piemēram, aļņu teļu. Lai arī šķiet lempīgs, viņš ir ātrs dzīvnieks ar strauju reakciju un mazos zvērus var ātri nomedīt.”
